Projektā «Mācītspēks» kandidātu atlasi izturējuši teju 150 cilvēki

Projektā “Mācītspēks” kandidātu atlasi jūnija nogalē izturējuši 146 cilvēki no aptuveni 610 interesentiem, informēja projekta autori. Rudenī simt motivētākie no viņiem uzsāks darbu kādā no Latvijas skolām. Paralēli jaunie pedagogi vienu gadu studēs kādā no projektā iesaistītajām universitātēm.

Viens no projekta mērķiem ir atrast jaunākus pedagogus, jo pašlaik vidējais skolotāju vecums Latvijā tuvojas 50. Kandidātu vidū ir gan tikko absolvējuši jaunieši, gan repatrianti.  

Projektā «Mācītspēks» kandidātu atlasi izturējuši teju 150 cilvēkiPaula Dēvica

    Dalībnieku atlase notika trīs kārtās. Pirmā bija pieteikuma anketa, kurā jāpārliecina par savu motivāciju. Otrajā kārtā katram bija attālināti jānovada ministunda pārējiem kandidātiem. Bet trešajā kārtā jāiztur intervija, stāstīja atlases vadītāja Inese Saldābola.

    “Studiju vietas ir simt. Kopā trijās augstskolās – Latvijas, Liepājas un Daugavpils universitātēs. Līdz ar to studijas būs iespēja uzsākt tieši simt potenciālajiem skolotājiem. Šobrīd noris nākamais process, kas ir sarunas par vakancēm,  - jaunie skolotāji, kuri atlasē ieguva augstāko punktu skaitu, saņem piedāvājumu no mums zināmajām vakancēm, ko skolas ir iesniegušas. Un tad veidojas šis labākā simtnieka saraksts,” stāstīja Saldābola.

    Prioritāro universitāti katrs dalībnieks izvēlas pats. Tomēr daļa no kandidātiem ir gatava arī pārvākties, stāstīja Saldābola.

    Kandidāti bija ļoti dažādi. Sākot ar jauniešiem, kas ir pēdējā kursa studenti, līdz cilvēkiem ar lielu profesionālo pieredzi.

    Pārstāvētas gandrīz visas mācību priekšmetu jomas. Visvairāk kandidātu vēlas pasniegt svešvalodas, dabaszinātnes, matemātiku un sociālās zinātnes. Ir jābūt priekšzināšanām izvēlētajā priekšmetā – iepriekš studijās vismaz 12 kredītpunktiem jābūt iegūtiem šajā jomā, stāstīja Saldābola.

    “Tie ir gan jaunie profesionāļi, kuru izglītība tieši atbilst kādam mācību priekšmetam, piemēram, vēsturnieks vēlas mācīt vēsturi skolā. Tajā pašā laikā piesakās arī politologs, kam vēsture nav bijusi pamatpriekšmets, bet tā ir sociālo zinātņu joma. Un vēsture ir daļa no politikas studijām. Līdz ar to ir vēlme mācīt kādu saistošo priekšmetu. Dalībai projektā pieteicās arī šobrīd ārzemēs dzīvojoši latvieši, kas saredz šo kā iespēju atgriezties dzimtajā zemē.

    Viņi meklē iespējas, kā savienot savas profesionālās zināšanas un kā dot kaut ko atpakaļ sabiedrībai. Meklē jēgpilnu darbu,” klāstīja Saldābola.

    Projektu “Mācītspēks” veido divas daļas. Pirmajā gadā tās ir studijas augstskolā, kur iegūst skolotāju kvalifikāciju konkrētajā mācību jomā. Liela daļa no studiju programmas ir prakse – darbs skolā no pirmdienas līdz ceturtdienai. Piektdienās būs lekcijas, kurās vairāk mācīs pedagoģiju, klasvadību, mazāk par izvēlēto priekšmetu.

    Pirmajā gadā jaunais pedagogs saņems algu un stipendiju 200 eiro mēnesī. Pēc gada saņems 2. līmeņa augstākās izglītības diplomu pedagoģijā.

    Otrajā gadā skolotāji turpina mācības “Iespējamajā misijā”, stāstīja misijas direktors Kārlis Kravis.

    “Viņi var strādāt jebkurā Latvijas skolā, kuru mēs, “Iespējamā misija”, pēc atlases un visu simt cilvēku noskaidrošanas piemeklējam. Te ir ļoti svarīgi dažādi kritēriji. Ir svarīgi, ka mēs Latvijā veicinām izglītības vienlīdzību. Mēs skatāmies uz skolām, kurās ir grūtāk piesaistīt spēcīgus, jaunus skolotājus. Bet visādi citādi viņi var strādāt jebkurā Latvijas skolā. Neatkarīgi, vai tā ir privātā, ģimnāzija vai lauku skola,” stāstīja Kravis.

    Latvijā katru gadu palielinās nepieciešamo skolotāju skaits. “Iespējamā misija” šogad saņēma 190 skolu pieteikumus ar aptuveni 460 vakancēm. Turklāt skolotāju vidējais vecums Latvijā tuvojas 50 gadiem.

    Projekts “Mācītspēks” radīts, lai līdzētu šīs problēmas risināt un celt skolotāja profesijas prestižu, atzina Kravis.

    “Sabiedrība redz, ka ir vajadzīgi spēcīgi skolotāji. Taču daudzi cilvēki nevēlas gan paši [būt skolotāji], gan lai viņu bērni kļūst par skolotājiem. Tikai daži procenti saka, ka vēlas. Tajā pašā laikā mums ir šāda veida studijas, kur cilvēki ar augstāko izglītību var iegūt vēl vienu augstāko izglītību un ar nozīmīgu atbalstu kļūt par skolotājiem. Tad interese ir ļoti augsta. Tas nozīmē, ka latvieši dziļi sirdī vēlas kļūt par skolotājiem. Un ir liels potenciāls piesaistīt aizvien vairāk un vairāk jaunu skolotāju,” sacīja Kravis.

    Šīs būs pirmās darba vidē balstītās studijas Latvijā augstākajā izglītībā. Simt pedagogus programmā uzņems katru gadu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti