Kultūra

Šodien Latvija atvadās no Valtera Frīdenberga

Kultūra

Festivālā «Porta» izskanēs ukraiņu, basku un namībiešu tradīcijās balstīta mūzika

Projekta "Ainavu dārgumi" izstāde un tīmekļa vietne

Projektā «Ainavu dārgumi» apkopo elpu aizraujošas Latvijas vietas un skaņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kolkasrags, Mākoņkalna apkārtne, Gaujas senleja, Teiču purvs – tās ir tikai dažas no Latvijas vietām, kas pasludinātas par mūsu ainavu dārgumiem. Kopumā projekta finālisti ir 50 Latvijas objekti, 10 no katra reģiona.

Projekts „Ainavu dārgumi” aizsākās pērn, kad gan iedzīvotāji, gan ainavu eksperti bija aicināti izteikt savu viedokli par skaistākajām un nozīmīgākajām Latvijas ainavām. Pēc plašām diskusijām dažādos līmeņos tika izveidots 50 objektu saraksts.

Šobrīd tie visi vienkopus aplūkojami tikko vaļā vērtajā izstādē Nacionālajā bibliotēkā, kā arī tīmekļa vietnē „www.ainavudargumi.lv”, kur objektus var ne tikai apskatīt fotogrāfijās, bet arī ieklausīties to skaņās, jo klāt pievienoti arī audiofaili.

"Mūsa un Mēmele"
"Mūsa un Mēmele"

Saukas ezera apkārtne, kas līdz ar Sēlijas lauku sētām ir viens no 10 Zemgales reģiona dārgumiem. Interesants papildinājums katra objekta raksturojumam ir skaņas. Tās ierakstītas aptuveni tajā pašā vietā, kur fotogrāfs objektu fiksējis ar foto kameru.

Galvenais vēstītājs par katru dārgumu tomēr ir fotogrāfijas – gan mūsdienās uzņemtās, gan vēsturiskās, kas ļauj izsekot, kā objekts ir mainījies vai attīstījies.

Vidzemes ainavas. Vecpiebalga
Vidzemes ainavas. Vecpiebalga

„Protams, ka ainavas arī pamazām mainās. Ezeri, piemēram, aizaug un ir fotogrāfijās fiksēts, kā niedres aizvien vairāk parādās," tīmekļa vietnē iekļauto fotokolekciju komentē Nacionālās bibliotēkas izstāžu projektu vadītāja Anda Boluža.

„Piemēram, kas man šķiet interesanti – Abavas ieleja no Sabiles vīna kalna. Mēs zinām, ka mūsdienās tiešām Sabile ir vieta, kur tie audzētas vīnogas un darināts vīns un sidrs, bet tas ir ne tikai mūsdienās. Piemēram, šajā fotogrāfijā, kas ir no mūsu kolekcijas „Digitālā Latvija”, mēs redzam, ka jau tajā brīdī arī šis vīna kalns ir iekopts un arī ir audzētas vīnogas," stāsta Boluža. 

Pasta iela Kuldīgā
Pasta iela Kuldīgā

Abavas ieleja, Usmas ezers, Kolkasrags ir Kurzemes reģiona dārgumu sarakstā, līdzās tiem arī Liepājas ostas promenāde, Talsu vecpilsēta un Kuldīgas vecpilsēta. Dabas ainavas ar urbānajām vidēm tieši tāpat blakus ir arī citu reģionu dārgumos – stāsta Nacionālās bibliotēkas digitālo pakalpojumu projekta vadītājs Jānis Kreicbergs:

„Pusi uz pusi varētu būt dabas ainavas un urbānā ainava. Lai arī speciālisti saka, ka nekur Latvijā nav atrodama tīra dabas ainava, visur atrodamas cilvēka darbības pēdas, bet nu, protams, teiksim, Kolkasrags, Jūrkalnes stāvkrasts, Gaujas ieteka vai akmeņainā Vidzemes pludmale – tās mēs tomēr varētu vairāk pieskaitīt pie dabas ainavām. Bet nu skaidrs, ka Daugavpils cietoksnis, Pļaviņu HES, Jelgavas pils – tās atkal ir tādas cilvēka veidotas ainavas, tā kā tas balanss tur ir diezgan līdzvērtīgs un dažāds”.

Aglonas bazilika
Aglonas bazilika

50 atlasītie Latvijas dārgumi savā ziņā atspoguļo arī katram reģionam raksturīgo – tā, piemēram, Latgales reģiona dārgumos iekļauta Aglonas bazilika, Pasienas katoļu baznīca, kā arī Latgales krucifikss lauku ainavā.

Šāda skaņu buķete papildina fotogrāfiju, kurā redzams koka krucifikss Latgales ainavā. Tam apkārt ir koka sētiņa, abās pusēs aug ceriņi, bet kricifiksa pakājē nolikti ziedi.

„Mājas lapā var paklausīties skaņas no katras vietas, jo tas var palīdzēt skatītājam iejusties tajā vidē, kur uzņemtas fotogrāfijas”, stāsta Nacionālās bibliotēkas ierakstu studijas inženieris Renarts Braufmanis, raksturojot pievienoto skaņu failu ideju. Viņaprāt, skaniskais materiāls veido visai bagātīgu kokteili:

„Putnu balsis, ūdens skaņas, lapu čaboņa, niedru šalkoņa. Tātad dabas skaņas jeb dabas ambients kā es to saucu un tad ir pilsētas – urbanizētās vides skaņas”.

Projekts „Ainavu dārgumi” iekļaujas simtgades programmā, un tā īstenotāji ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem un Nacionālo bibliotēku.

Tā mērķis – kopīgi apzināt mūsu skaistākās un raksturojošākās ainavas un palūkoties uz tajās notiekošajām pārmaiņām.

Arī projekta īstenotāji Anda Boluža un Jānis Kreicbergs Latviju projekta gaitā ieraudzījuši mazliet it kā jaunām acīm.

„Godīgi sakot, šis projekts arī man ir radījis atklājumus. Es daudz apceļoju Latviju, bet tāpat bija pārsteigumi, piemēram, Lūznavas muiža – ļoti, ļoti skaista Latgalē atjaunota muiža. Tāpat man vēl jāapskata Mākoņkalns un Zilupe," tā Boluža. 

"Es domāju, ka katrs 50 ainavu dārgumos atradīs kādu ainavu, par kuru viņš tiešām teiks – jā, nu, tā ir mūsu zeme, tas ir mūsu skaistums, kāda nav nekur citur," saka Kreicbergs. 

Izstāde „Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien un rīt” Nacionālajā bibliotēkā skatāma līdz 1.novembrim, bet visi objekti tagad aplūkojami un arī klausāmi tīmekļa vietnē ainavudargumi.lv.

Izstāde savukārt pēc tam sāks savu ceļu pa dažādām citām Latvijas vietām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti