"Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā," teikts "Progresīvo" izplatītajā paziņojumā.
Augstākās tiesas galīgais spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no "Latvijas Krājbankas" bijušās valdes locekļiem, tostarp - Bondara, stājās spēkā šī gada 28.aprīlī. "Progresīvos" neapmierina, ka trīs nedēļu laikā no Bondara nav sekojusi nekāda rīcība, un personīgas politiskas atbildības vietā viņa jaunākie publiskie izteikumi esot "apšaubījuši Latvijas tiesu varu un grāvuši sabiedrības uzticību Saeimas darbam".
"Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir tieša ietekme uz valsts finanšu un banku nozari, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka to vada amatpersona, kurai stājies spēkā nelabvēlīgs tiesas spriedums saistībā ar iepriekšējo profesionālo darbību finanšu sektorā," uzskata "Progresīvie". "Vienam no jebkura politiķa un politiķes mērķiem jābūt vairot sabiedrības uzticību, un Bondara gadījumā tā ir zaudēta jau sen. Jebkurš godprātīgs cilvēks šādā situācijā no amata atkāptos," piebildusi viena no "Progresīvo" līderēm Antoņina Ņenaševa.
KONTEKSTS:
Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.
Diskusijas ir arī partiju apvienības "Attīstībai Par" biedru vidū. Kā Latvijas Televīzijai apstiprināja viena no "Kustības Par!'' deputātēm, virkne partijas biedru uzskata, ka Bondaram turpmāk nevajadzētu vadīt Saeimas Budžeta komisiju. "Par!" priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pastāstīja, ka notikusi tikšanās ar Bondaru, un diskusijas solīts turpināt starp abām apvienības partijām.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka "Par!" tika plānojusi ar partiju "Latvijas attīstībai" pārrunāt iespēju par to, ka pēc kāda laika Bondaram būtu jāatkāpjas no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata.
Tikmēr Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu "KPMG Baltics" prasībā pret "Latvijas krājbankas" bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Bondars aģentūrai LETA izteicās, - lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.
Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.
