33,2 miljoni eiro – tik liels Eiropas un valsts līdzfinasējums kopš 2004. gada ieguldīts atbalsta programmā "Piens un augļi skolai". Zemkopības ministrijas tirgus nodaļas vadītāja Dace Freimane stāstīja – ja augļu programmā pusi no izdevumiem sedz Latvija un otru pusi ES, tad piena programmā valsts iegulda pat 75% no kopējā finansējuma. Pienu dzer un augļus bērni ēd no 1. oktobra, programmas ilgums atkarīgs no finansējuma lieluma.
"Bērni trīs reizes nedēļā bez maksas saņem gan pienu, gan svaigus augļus un dārzeņus – ābolus, bumbierus, kāpostus, kolrābjus, burkānus, ķirbjus, kāļus un lielogu dzērvenes.
Tā ir iespēja arī mūsu ražotājiem – viņiem ir garantēts iepirkums, bet lielākais ieguvums – viņiem ir iespēja audzināt nākamo patērētāju.
Lai bērns zinātu, ka piens ir balts, nevis tikai ar šokolādes garšu, arī burkāni ir oranži un dzelteni," klāstīja ZM pārstāve.
AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne stāstīja, ka skolas piena programmā piedalās jau no tās pirmssākumiem, tātad 15 gadus. Gadā skolām piegādā 100 tonnas bioloģiskā piena. Lai gan tirdzniecībā bioloģisko pienu var pārdot dārgāk, uzņēmuma ieguvums ir stabili samaksas termiņi un jauni patērētāji.
"Iepirkuma cena bioloģiskajam pienam ir par diviem centiem lielāka nekā parastajam, 72 centi. Bet, protams, mēs vēlētos vairāk, jo bioloģiskā piena pašizmaksa zemniekiem ir augsta, un mēs arī zemniekiem maksājam vairāk. Jāmaksā par aizvešanu un loģistiku. Bet svarīgi, ka apmaksas kārtība ir stabila," teica Utināne.
Kooperatīvā "Augļu nams" apvienojušies 11 ābolu audzētāji Kurzemē un Zemgalē. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis vērtēja, ka mazām skolām piegādāt ābolus nav tik izdevīgi kā lielām skolām, jo tas prasa papildus transporta izdevumus, bet 60 tonnas ābolu, ko kooperatīvs piegādā skolām, atvieglo ražas pārdošanu rudenī.
"Cena sākumā šķiet augsta – 13 centi par porciju, bet pretī ir lielākas izmaksas. Jāmaksā par transportu, āboli rūpīgāk jāšķiro.
Bet lielākais ieguvums ir tas, ka var skolām atdot lielu daudzumu, nav jāuztraucas, ka nepārdos agrās rudens šķirnes.
Īstermiņa ieguvums ir tāds, ka tirgū nav tik liela stresa un tirdzniecība rit mierīgāk," sprieda Lepsis.
ZM Tirgus nodaļas vadītāja Freimane stāstīja, ka ne visas ES dalībvalstis iesaistās Skolu piena un augļu programmā. Latvija piedalās regulāri, un saņem no Eiropas arī papildus finansējumu. Programma nodrošina ne tikai veselīgu uzturu, bet ietver arī izglītojošus pasākumus.
"Gan Lauku atbalsts dienests, gan Latvijas Lauksaimniecības universitāte veiksmīgi īsteno izglītojošos un informējošos pasākumus. Bērni var iegūt informāciju gan par produktu garšu, gan izskatu, gan arī lauksaimniecības nozari kā tādu. Šogad bērniem bija sēklu kastes, kur viņi paši uz palodzes varēja audzēt stādus," klāstīja Freimane.
Jautāta, kāpēc vidusskolēni šajā programmā nav iekļauti, ZM pārstāve norādīja: "Viens no iemesliem ir ierobežotais finansējums. Jo vairāk mēs paplašinām mērķauditoriju, jo vairāk sašaurinām produktu izdali, un it īpaši tas skar tieši augļu un dārzeņu programmu. Otrs aspekts – ēšanas paradumi tomēr veidojas vairāk bērnībā. Mēs vairāk uzsvaru liekam uz pirmsskolas un pamatskolas skolēniem."
Tiem, kas vēlas piedalīties programmā skolu apgādei ar pienu, augļiem un dārzeņiem, līdz 10. septembrim jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šajā mācību gadā vienam bērnudārza audzēknim un skolēnam līdz 9. klasei piena programmā atvēlēti 11,01 eiro, bet augļu un dārzeņu programmā – 6,09 eiro. Plašāka informācija par programmu pieejama LAD mājaslapā.
