Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu Ventā ielēca māte ar diviem bērniem, kuri nelaimē dzīvības zaudēja.
Šis lēmums netika pieņemts vienā dienā - zaudēta darba vai šķiršanās dēļ, pārliecināts ir profesors Elmārs Rancāns. Ļoti iespējams, jaunajai sievietei bijusi depresija. Šādas psihiskās saslimšanas uzliesmojumu laikā dzīve rādās tikai drūmās krāsās, un lēmums padarīt sev galu var šķist kā vienīgais risinājums.
„Pašnāvība, pie tam paņemot sev līdzi divus pašus dārgākos cilvēkus – savus bērnus – liecina par to, ka cilvēks bijis īpašā stāvoklī, ļoti iespējams, ka viņam bija smaga depresija un stāvoklis netika atpazīts. (..) Notikums ir traģisks, un es uzskatu, ka tas ir mūsu visas kopējās veselības un sociālās sistēmas izgāšanās spilgts apliecinājums,” tiešs ir Rancāns.
Sabiedrības attieksme pret depresiju un psihologa apmeklējumiem Latvijā vēl joprojām ir stipri aizspriedumaina, un tieši šī iemesla dēļ depresijas slimnieki nereti atsakās no ārsta apmeklējumiem, bet līdzcilvēkiem – neprofesionāļiem – vai tie būtu radi, draugi vai sociālie darbinieki, slimību ir ļoti grūti identificēt. Un tomēr skaitļi ir nepielūdzami – katru gadu ar klīniski nozīmīgu depresiju slimo ap 120 000 līdz pat 130 000 cilvēku.
Depresijas gadījumā apmēram 15% no tiem, kas ir depresijā, dzīvi beidz pašnāvībā. Savukārt tie, kas ir izdarījuši pašnāvības, līdz pat 80% gadījumā viņi tajā brīdī, kad viņi izdara šo traģisko soli, ir bijuši depresijā.
Profesors gadījumu Ventspilī sauc par īpaši traģisku, jo parasti atbildība par bērniem liek sievietei tomēr saņemties un censties pārvarēt problēmas, lai cik lielas tās arī nebūtu. „Tas arī ir iemesls, kāpēc par pašnāvību daudz biežāk izšķiras vīrieši. 2012. gadā izdarītas 443 pašnāvības, tie ir 370 vīrieši un 73 sievietes. Vīrieši izdara pašnāvības apmēram 5 reizes biežāk nekā sievietes, un Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājā mēs, diemžēl, pēc pašnāvību radītājiem esam 3. vietā, pirms mums ir Lietuva un Ungārija,” norāda profesors.
Eksperti pašnāvību rādītājus Latvijā vērtē kā stabili sliktus, un arī pasaules līmenī Latvija gadā izdarīto pašnāvību skaita ziņā ierindojas nepatīkami augstu – 10.vietā. Psihiatrs Pauls Brieže gan skaidro – tā ir pasaules problēma, kas nākotnē solās kļūt arvien nopietnāka.
„Tas ir neapstrīdami, ka cilvēks iet uz to, ka viņam visjūtīgākā sfēra – psihe – arī būs galvenā saslimšana nākotnē. Psihiatriskās saslimšanas. Ieskaitot depresiju, dažādas atkarības, trauksmes,” norāda Brieže.
Sievietes rīcības iemeslus vēl skaidros ārsti un policija, bet neatbildēts paliks jautājums – vai pagājušajā naktī notikušo traģēdiju varēja novērst? Profesors Rancāns uzsver – sociālajiem darbiniekiem, sadarbojoties ar ģimenes ārstiem, ir ļoti svarīgi rūpīgi uzmanīt riska grupas – cilvēkus, kas zaudējuši darbu vai pārdzīvojuši ģimenes krīzi, lai pašnāvniecisku domu gadījumā varētu atbilstoši rīkoties.
