112 gadu pastāvēšanas laikā Stradiņa slimnīca piedzīvojusi vairākus karus. Te arī ārstēti karavīri. Sākoties apšaudēm, tāpat kā Ukrainā, pacienti un personāls slēpās slimnīcas pagrabā.

Visdramatiskākie notikumi risinājās 1944. gada 15. oktobra rītā. Tad slimnīcas vadītājs, profesors Pauls Stradiņš, sirds ķirurga Pētera Stradiņa vectēvs, atstāja visus pacientus šeit un viens pats devās pretī ieročiem.

“Pauls Stradiņš ar 120 cilvēkiem, māsiņām, kopējiem, slimniekiem, slēpās nepabeigtā 15. korpusa pagrabā. Pauls izgāja viņus sagaidīt un ziņoja, ka nav vācu armijas un karavīru. Krievu karavīrs to visu noklausījās un palūdza atdot pildspalvu un pulksteni. Tā tas beidzās. Bez vardarbības,” stāstīja Pēteris Stradiņš.

PSKUS galvenā ārste Eva Strīķe norādīja, ka slimnīcu evakuācija iespējama apdraudējuma, tostarp militāra konflikta, gadījumā. Tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Nevienā slimnīcā jums nestāstīs, kāds ir plāns – izvietot visus pagrabos vai aizvest prom no teritorijas.”

Katastrofu gadījumā pamatprincips ir izglābt pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu, paskaidroja Strīķe. Vispirms evakuē tos, kuri pārvietojas paši, pēc tam – gulošos.

“Vai tas ir pagrabs vai ārpusē no ēkām, jo ne vienmēr pagrabs ir drošākā vieta. Šai brīdī ieslēdzas operatīvā vadības grupa un esam gatavi risināšanai. Mūsu gatavības režīms atkarīgs no iespējām,” skaidroja Strīķe.

Piemēram, kovida pandēmijas laikā piešķirtā nauda ļāvusi uzbūvēt moduļu slimnīcu ar 40 novērošanas gultām un trīs operācijas zālēm, kur iespējams ārstēt arī karā cietušos. Atbalstot Ukrainu, ārstēšanas iespējas karā cietušajiem tiks piedāvātas arī Stradiņa slimnīcā.

Redzot Ukrainā sašautas slimnīcas un ievainotus pacientus, Latvijas ārsti to sauc par nebijušu precedentu.

“Šobrīd ir pārkāptas visas robežas,” uzskata Strīķe.

“Augstākā līmeņa nežēlība un genocīds,” pauda Pēteris Stradiņš.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.