"Ne tikai slimniekiem biežāka slimošana, arī pašiem medicīnas darbiniekiem jāvērš [uz to] uzmanība. Šī ir liela riska grupa. Notikumi Šauļos rāda, ka slimnīcā bijis uzliesmojums. Te ir divkāršs sliktums, ja medicīnas darbinieks ir inficējies, viņš var inficēt citus. Savus kolēģus aicinātu ļoti pastiprināti domāt par uzmanību. Daži kolēģi atslābuši," sacīja profesors.
Viņš norādīja, ka vasaras laikā bijusi atelpa no Covid-19, taču bija skaidrs, ka nāks rudens. "Tas bija paredzams, ka saslimstība varētu iet uz augšu. Arī skaitļi apliecināja, ka vasarā saslimstība samazinājās. Tagad skaitļi Eiropā ir gandrīz tādi paši, kādi bija pavasarī. Savukārt mirstības skaitļi ir krietni mazāki," sacīja Briģis.
Profesors atzina, ka, cīnoties ar Covid-19, nepārtraukti tiek meklēts kompromiss starp ekonomiskajām un sabiedrības veselības interesēm. "Gribas pelnīt, gribas tūrismu, gribas cilvēkiem ceļot. Varbūt, ka šie faktori kopumā nosaka, ka attieksme ir relaksēta," teica Briģis.
Savukārt, runājot par zemajiem mirstības rādītājiem, Briģis pieļāva, ka tam varētu būt vairāki skaidrojumi. "Vecuma grupas, kas saslimst, ir jaunākas. Ja skatās uz vecuma specifisko saslimstību, arī vecāku cilvēku grupās mirstība ir. Tiek pievērsta lielāka uzmanība pansionātiem, veciem cilvēkiem. Agrīnāka testēšana, slimības atklāšana. Protams, nevar izslēgt to, ko saka mūsu zinātnieki – jāpieļauj, ka vīruss var mutēt," pauda Briģis.
Vienlaikus profesors uzsvēra, ka uz to, ka slimība zaudē spēku, nevajadzētu paļauties.
