Lai panāktu plašāku sabiedrības imunitāti pret Covid-19, izskan mudinājumi izglītot iedzīvotājus. Austers piekrita, ka tam var būt efekts. Vienlaikus viņš norādīja, ka cilvēkiem, kuri nevēlas vakcinēties, vidēji ir sliktāka izglītība un mazāk sapratnes par dabaszinātnēm.
“Bet kaut kādā pakāpē stāstījums par riskiem un to, kas notiek, kad cilvēku vakcinē, racionālā daļa no tā visa varētu būt. Bet, protams, cilvēks nav racionāls visu laiku. Ikdienas steigā, veicot dažādus darbus, mums racionalitāte paliek mūsu uzmanības perifērijā. Mēs izvēlāmies citus lēmuma pieņemšanas veidus un ceļus,” skaidroja Austers.
Viņaprāt, rezultātu var dot tas, ja vakcinācijas procesu padarītu intuitīvi saprotamāku, piemēram, ar vides vai sociālo dizainu. Būtu svarīgi, ka lietas labā kaut ko dara ne tikai valdība, bet arī citi cilvēki.
Attiecībā uz dāvanām par potēšanos Austers norādīja, ka tas būtu kritisks un bezizejas situācijas risinājums.
“Protams, to var darīt, un daudzi cilvēki gribēs dāvanas vai naudu. Bet pamatā ir divi veidi, kā cilvēki kaut ko dara. Cilvēki ir gatavi arī palīdzēt viens otram. Otrs – cilvēki gatavi darīt kaut ko par naudu. Bet abas lietas vienlaikus nestrādā.
Ja par kaut ko sāk maksāt, tad arī turpmāk būs jāmaksā. Ja vajadzēs revakcināciju, būs jāmaksā.
Citādāk nedabūsi uz potēm. Ja vajadzēs pret gripu potēt, tad būs jāmaksā,” skaidroja sociālās psiholoģijas profesors.
KONTEKSTS:
Latvijā izmantošanai reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas – "Pfizer/BioNTech", “Moderna”, “Janssen” un “AstraZeneca” vakcīnas.
Pieteikties vakcīnai pret Covid-19 iespējams vietnē www.manavakcina.lv, pa tālruni 8989, pie sava ģimenes ārsta vai darba devēja. Iecerēts, ka tirdzniecības centros to varēs izdarīt arī bez iepriekšēja pieraksta. Galvenais vakcinācijas mērķis ir pasargāt cilvēku no smagas saslimšanas ar Covid-19 un nāves.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, 1. jūnijā valdība vienojās, ka darbu varēs atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji. Jau iepriekš lemts, ka var notikt izlaidumi un vasaras nometnes. Vēl ir arī atvieglojumi tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 vai arī potējušies pret to – no 1. jūnija var sniegt un saņemt individuālus pakalpojumus, kā arī no 15. jūnija varēs apmeklēt kultūras pasākumus.
