Salīdzinot, piemēram, ar pērno rudeni, slimnīcas ir mazāk noslogotas. Tas skaidrojams gan ar plašāku vakcinācijas pret Covid-19 aptveri, gan arī to, ka ar Covid-19 lielākoties slimo gados jaunāki cilvēki, stāstīja Briģis.
Pēc viņa teiktā, līdz vecākiem cilvēkiem Covid-19 omikrons nemaz nav aizgājis, kas raisa bažas, ņemot vērā, ka aptuveni 100 000 senioru Latvijā nav vakcinēti pret Covid-19.
"Līdz šim Latvijā omikrons tā īsti līdz vecākiem cilvēkiem, kā es mēdzu teikt, līdz Latgales laukiem nav aizgājis vēl. Un tā ir tā mūsu baža, ka omikrons sasniegs šos vecākos nevakcinētos cilvēkus," atzina RSU profesors.
Lai arī tiek uzskatīts, ka omikrons izraisa mazāk komplikāciju nekā iepriekš valdošais delta paveids, bīstamība ir apstāklī, ja ir kādas citas saslimšanas vai riska faktori. "Omikrons kopā ar daudzām citām slimībām, kopā ar citiem riska faktoriem, kopā arī ar cilvēka vecumu tomēr var būt ar ļoti nopietnām sekām," brīdināja Briģis.
Jautāts, kā veicināt senioru vakcināciju pret Covid-19, Briģis teica, ka vislabāk to varētu panākt ģimenes ārsti ar individuālu pieeju saviem pacientiem. Vakcinācija pret Covid-19 pasargā no smagas saslimšanas un nāves gadījumiem, sacīja RSU profesors.
Savukārt, taujāts, vai jāsaglabā "zaļais" un "sarkanais" režīms, Briģis sacīja, ka kādi atvieglojumi jāsāk noteikt pēc tam, ka Covid-19 saslimstības līkne ies uz leju. To viņš norādījis arī iepriekš.
Šobrīd uzdevums ir nevis novērst inficēšanos ar Covid-19, jo to faktiski nav iespējams izdarīt, bet gan panākt, lai saslimstība ar omikronu nepieaugtu pārāk strauji.
"Jābremzē straujš saslimstības ar Covid-19 pieaugums. (..) Kad saslimstības līkne ies uz leju, tad var ko mazināt," sacīja Briģis. "Ja mēs esam sekmīgi šajā bremzēšanā, tas, protams pagarinās šo laiku, [kad sāks atvieglot ierobežojumus] bet, ja mēs nebūsim sekmīgi, tad dzīve, iespējams, [lielās saslimstības dēļ] apstāsies uz brīdi un ātrāk arī atsāksies."
