Tieslietu sistēmā vājākais posms ir policijas izmeklēšana: “Es nerunāju par policiju plašākā izpratnē ar patruļu dienestu, bet tieši tieslietās izmeklēšana ir vājākais posms.”
Policijā mēdz būt ļoti profesionāli izmeklētāji, kas grib un var labi strādāt, taču tādu neesot vairākums. Viņa skaidro, ka izmeklēšanā ir ļoti liela kadru mainība, turklāt valstij būtu jādomā par to, kā izmeklēšanas darbam piesaistīt kompetentākos izmeklētājus.
“Kādreiz izmeklētājiem bija zināms prestižs un ticība, bet pašreiz nav stimula iet un strādāt [policijā],” uzskata Strada-Rozenberga.
Labāka situācija ir ar prokuroriem, turklāt aizvien vairāk studentus interesē šī joma: “Prokuratūra Latvijā ir tikpat stipra kā pārējā valsts pārvalde un tiesa. Tā nekādā veidā neizceļas ne ar labumu, ne ar sliktumu.”
Lai gan pērn vairāk nekā 20 prokurori atstāja savus amatus, Strada-Rozenberga uzskata, ka tas nav graujošs skaits, tomēr ir jādomā par to, kāpēc tā notiek. Tāpat būtu vairāk uzmanības jāvelta jauno kadru piesaistīšanai un pienācīgai sagatavošanai.
“Kopumā nav slikti,” tā profesore raksturo jaunos prokuroru kandidātus, “absolūts vairums ir ļoti ieinteresēti, gatavi diskutēt, aizstāvēt savu viedokli, bet tajā pašā laikā gatavi pieņemt jaunās vēsmas un kritiski paskatīties uz to, kas notiek un ko vajadzētu mainīt.”
Trešdien, 22.februārī, prokuratūra ziņos par pagājušā gada darba rezultātiem un prioritātēm šogad. Gada pārskata sanāksmē piedalīsies Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), Saeimas deputāti un tiesībsargājošo institūciju vadītāji.
