“Šādas seksisma izpausmes jeb sievietes pakārtotās lomas īstenojums kultūrā nav tikai Austrumu kultūras jautājums, bet arī ļoti nopietns Rietumu kultūras jautājums. Es pati esmu piedzīvojusi gadījumus, kad seksuāli aizskar, un esmu to novērojusi arī mūsdienās šeit, Rīgas ielā,” stāsta Geikina.
Viņa arī norāda, ka islāma kultūrā līdzīgi kā jebkurā citā attieksme pret sievietēm var būt ļoti dažāda, arī vardarbīga. “Es esmu ceļojusi islāma valstīs, bet neesmu jutusies vairāk apdraudēta kā citās valstīs,” profesore piebilst.
Līdzīgi Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas asociētā profesore komunikācijas zinātnē Sandra Veinberga norāda par gadījumu Stokholmā, kur festivālā izvarotās meitenes sūdzējušās policijai, bet iesniegumi nebija pieņemti. Savukārt žurnālistu klusēšanu par šādam lietām viņa skaidro ar pierādījumu trūkumu.
“Zviedrijā nesen izveidoja īpašu pieņemšanu izvarotām sievietēm. Izrādās, izvaroto sieviešu mūsu sabiedrībā vispār ir ļoti daudz, bet viņām nav kur iet. Iedomājieties – noraudājusies meitenīte aizies uz policijas iecirkni un teiks skeptiskajam policistam, ka ar mani notika tas un tas. Viņš vaicās – tu droši zini, ka ar tevi tas notika? Te ir mazliet Rietumeiropas vīriešu attieksme pret sievietes iedomām,” komentē Veinberga.
Tikmēr „Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš domā, ka “beidzot ir sakustējies ledus un mēs varam nopietnāk runāt par vardarbību - arī seksuālas dabas - pret sievietēm”. Viņš arī min pētījumu datus, ka 39% Latvijā dzīvojošu sieviešu atzīst, ka ir cietušas no vardarbības, tostarp seksuālās. “Šie skaitļi ir šaušalīgi, un tas parāda, cik nopietni [tas ir]. Un beidzot mēs par to varbūt arī sāksim runāt plašāk, lai cilvēki nāktu pie saprāta, ziņotu par šiem gadījumiem un varmākas nonāktu tiesas priekšā,” saka Gobiņš.
Jau ziņots, ka saistībā ar uzbrukumiem un seksuāla rakstura aizskaršanu gadu mijā Ķelnē un citviet Vācijā policijā iesniegti jau vairāk nekā 500 ziņojumi. Oficiālas apsūdzības gan pagaidām izvirzītas tikai 19 cilvēkiem. Viņu vidū 14 nāk no divām Ziemeļāfrikas valstīm – Marokas un Alžīrijas.
Deviņi ir oficiāli reģistrēti patvēruma meklētāji, kas ieradušies Vācijā pēdējā pusgada laikā. Pārējie, visticamāk, Vācijā uzturas nelegāli. Tā ziņo Vācijas Iekšlietu ministrija, uzsverot, ka esošā situācija liecina par nepieciešamību domāt par stingrākiem likumiem.
Bet aizvadītajā nedēļas nogalē Ķelnē huligāni uzbrukuši vismaz 11 Pakistānas, Sīrijas un Gvinejas izcelsmes iebraucējiem. Vācijas amatpersonas šos uzbrukumus asi nosodījušas.
Savukārt Vācijas kaimiņvalsts Austrijas amatpersonas ziņo, ka Vācija arvien lielākam skaitam migrantu pašlaik liedz iebraukt savā valstī un ik dienu nosūta simtiem cilvēku atpakaļ uz Austriju. Vācija gan noraida informāciju, ka migranti arvien aktīvāk tiek noraidīti kopš uzbrukumiem Ķelnē, taču apstiprina, ka turpina noraidīt tos migrantus, kuri neatbilst patvēruma piešķiršanas kritērijiem.
