Runājot par vērtībām mūsdienu sabiedrībā, profesore norādīja, ka būtu jārunā un jādomā par "vērtību sakārtojumu", lai cilvēki materiālās vērtības nestādītu augstāk par garīgām vērtībām.
"Tā patērētāju sabiedrība aplaimo cilvēkus, bet mums ir iespējas dzīvot vēl jēdzīgāk (..). Tas ir jautājums par vērtību sakārtojumu. Par tādām lietām ir jārunā daudz vairāk," uzskata Kūle. Viņasprāt, ir iespējams sakārtot šīs vērtības, jo, "ja nav, nu tad grimstam".
Viņasprāt, pašreizējai politiskajai elitei, kas šobrīd ir izveidojusi "lielu aizu, grāvi" attiecībās ar kultūras eliti, būtu jāmainās.
"Es nerunāju par personālijām. Bet, ja mēs gribam valsti stutēt, mēs gribam labklājību, vērtības un modernu sabiedrību, tad, protams, politiskajai elitei ir jābalstās uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm, ir jāiet kopā un jārunā. Un nedrīkst blefot! To es vēlreiz un vēlreiz saku," teica Kūle.
Pēc viņas sacītā, PSRS savulaik sabruka ne tikai tāpēc, ka samazinājās naftas cenas, bet arī tā iemesla dēļ, ka padomju vara blefoja.
"Un arī šobrīd pārāk daudz politiskā elite blefo. Viņa krāpjas, viņa raksta mums dažādus NAP [Nacionālo attīstības plānu] un stratēģijas, kuras absolūti nepilda.
Rakstīja stratēģiju, ka Latvija būs zināšanu sabiedrība. Mēs kaut kā vienu brīdi bišķiņ ticējām. Un atkal – viens blefs bija," sprieda profesore.
Tomēr, ja cilvēkiem – lēmumu pieņēmējiem un uzskatu līderiem – sāktu veidoties kopīga pozīcija, ka Latvijas valsts ir ārkārtīgi liela vērtība, tad situācija varētu uzlaboties.
"Maziņai tautai, atvainojiet, tādai, kas vēl 19.gadsimta vidū nemaz īsti nemācēja savu valodu noformulēt (..), ir tikusi valsts, sava pašnoteikšanās, sava likumdošana, savas universitātes. Tad tādas lietas laist postā tāpēc vien, ka kāds ir ļoti tendēts uz prihvatizāciju, varas kāri vai uz politisko attiecību iekšēju rušināšanu - tas ir pārāk sīkmanīgi," noteica Kūle.
Profesore atzina, ka viņa tic tam, ka cilvēki vienā brīdī atjēdzas, bet pasaules prakse diemžēl rāda, ka tas parasti notiek tad, kad jau draud lielas briesmas.
"Kā mēdz teikt - traģēdijas māca.
Bet, ziniet, tīri cilvēciski negribas tās traģēdijas, negribas nonākt līdz tādai intelektuālai revolucionārai krīzei vai kaut kādai populisma radītai sacelšanās reizei (..)," atzina LU profesore.
Kūle izteica cerību, ka pašlaik briestošais krīzes saspīlējums Eiropas Savienībā (ES), kur, viņasprāt, ir ļoti vāja pārvaldība, vairāk liks saņemties vietējām, nacionālajām valdībām. "[Jāvirzās] uz to, ka mums sava valsts ir jāvērtē, mums tā ir jāattīsta un jānotur, ka pietiks kašķēties".
Ja Lielbritānijas iedzīvotāji referendumā 23.jūnijā nobalsos par izstāšanos no ES, tad britu pēdās varētu iet čehi, teica Kūle, atzīstot, ka viņa ļoti augstu vērtē ES un ir starp tiem intelektuāļiem, kas "stāv un kritīs" par ES un tās vērtībām.
"Lai kā es kritizētu esošos dzīves modeļus un dzīves formas, es stāvu un krītu par Eiropas Savienību. Principā. Par šo eiropeisko civilizācijas kopību.
Es to darīšu, man tas ir ārkārtīgi svarīgi. Jo šajā brīdī atļauties nonākt virpulī, kad var notikt ģeopolitiska pasaules pārdale, tautiņai, sabiedrībai, kas ir divus miljonus [iedzīvotāju] liela, kurai ir arī samērā korumpēta pārvaldība, kurai ir zems patriotisma līmenis un vāja valsts griba un nošļucināts gara spēks, - ir ļoti liels risks turpināties tajā valstiskuma formā," sprieda Kūle.
Viņa izteica cerību, ka ES pārvaldība, ejot cauri krīzēm, "arvien vairāk nāk pie prāta", ka ir jāuzlabo ES kopdzīves modelis, arī nacionālo valstu kopā esamības modelis. "Eiropas Savienībai būt! Ja tā izjuks, būs baigi šausmīgi," noteica Kūle.
