Šajā mācību gadā skolās attālināti bija jāmācās mazāk, tāpēc skolēni varēja pievērsties mācībām klātienē un zināšanu robu aizlāpīšanai. Attālināto mācību laikā diezga lielas bažas bija par izglītību tehnikumos, proti, kā skolēniem apgūt praktiskās mācības.
Profesionālās izglītības biedrības valdes priekšsēdētājs sacīja: “Ikvienā tehnikumā droši vien šinī mācību gadā bija problēmas ar to, ka mēs visi bijām spiesti aiziet attālinātās mācībās. Vairāk vai mazāk izglītības iestādēs tas bija pierasts un zināmi tie paņēmieni, kā mēs to visu organizējam.
Bet noteikti liela problēma bija tiem jauniešiem, kuri rudenī bija iestājušies pirmajā kursā. Viņi vēl nespēja adaptēties, nespēja pierast pie tām prasībām, kādas ir tehnikumos atšķirībā no vispārizglītojošām skolām, no kurām viņi ir nākuši. Tāpēc arī šajā mācību gadā rudenī liela vērība tika pievērsta tam, lai tie jaunieši, kuri ir atnākuši pirmajos kursos, nepazustu.
Bet, kopumā ņemot, šis darbs ir vairāk vai mazāk sekmējies un nu uz pavasara pusi jau ir iegājis normālās sliedēs, jaunieši ir atgriezušies klātienē un var vairāk saprast, kur viņi atrodas un kādas šeit ir tās prasības.”
Skaidrojot, kā jauniešiem veicies ar praktisko iemaņu apguvi, Ruperts norādīja: “Ja varbūt tiešām bija bažas par to, ka pandēmija atstās ļoti lielu iespaidu tieši uz profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem praktisko iemaņu apguvē, tad šeit
ir jāsaka liels paldies sadarbības partneriem – darba devējiem, kuri atrada iespējas jauniešiem kārtot prakses uzņēmumos.
Tomēr šīs praktiskās iemaņas, praktiskās prasmes izdevās apgūt tādā līmenī, kā ir nepieciešams profesijas apguvei. Atguvušies esam vairāk vai mazāk.
Zināma nedrošība par to, kas būs atkal rudenī. Bet, neskatoties uz to, ka ir iespējams, ka varbūt būs pandēmijas vilnis, nu jau mēs esam daudz vairāk sagatavoti un tomēr skolas ir kļuvušas savā darba plānošanā elastīgākas.”
Īpaši atslābt gan nevar – pedagogiem jau drīzumā būs jāsāk gatavoties arī nākamajam mācību gadam un plānot risinājumus gadījumam, ja jāatgriežas pie stingrākiem epidemioloģiskiem ierobežojumiem.
Valmieras tehnikumā pedagogi un skolēni atguvušies no attālinātā mācību perioda pērn; lielu zināšanu robu neesot
Arī Valmieras tehnikumā gan pedagogi, gan skolēni atguvušies no attālinātā mācību perioda pērn un lielu zināšanu robu neesot. Tomēr lielākās grūtības šajā mācību gadā bijušas ar motivācijas atgūšanu – pēc mācībām no mājām daļai skolēnu ar to neklājās viegli.
Valmieras tehnikumā Latvijas Radio norādīja, ka par spīti bažām kopumā lielu robu skolēnu praktiskajās zināšanās neesot, tomēr šis laiks nav bijis viegls.
Par savu pieredzi stāstīja tehnikuma skolēni Alekss, Rūta un Matīss:
Mājās bija tāda atpūta savā ziņā. Un tagad ir vēl joprojām grūti piespiesties. Arī pagājušajā gadā, kad bija [attālināti], tad bija tāds slinkums. Tagad ,atgriežoties skolā, ir tā, ka ir jāpiespiežas un ir grūti.
Nu, man vienīgais robs, ka ir [jāpārzina] tie lielie kopētāji, kas mums mājās nav katram pieejami, kur mēs varējām praktiski darboties. Un pārējās biroja ierīces – iesējējs, papīra griezējs, laminators. To neesmu līdz galam apguvusi.
Man šis mēnesis, ko es pavadīju, attālināti mācoties, deva tādu lielāku motivāciju darboties praktiskajos darbos metālapstrādes laboratorijā, jo bija uzkrājusies vēlme pēc tā.
Katru skolēnu attālinātās mācības ietekmē citādāk, un šis gads kopumā pavadīts, adaptējoties pie klātienes dzīves skolā. Arī praktisko mācību skolotājas Valmieras tehnikumā atzina, ka kopumā viss nepieciešamais, mācību gadam noslēdzoties, ir apgūts. Ar praktisko nodarbību pielāgošanu pandēmijas apstākļiem gājis nedaudz vieglāk, jo šādas nodarbības parasti notiek moduļos – tātad noteiktu laika periodu, nevis katru mācību gadu. Tas ļāvis grafiku operatīvi pārplānot.
Indra Spuņģe, kura Valmieras tehnikumā apmāca pavārus, pastāstīja: “Jūtu, ka viņiem trūkst bieži vien tās motivācijas un viņiem vajag pateikt – tu to vari. Tev tikai vajag vienu, otru solīti palīdzēt, un viņš uzķer to ritmu un aiziet atpakaļ. To es citreiz jūtu, ka viņiem pietrūkst tās komunikācijas, uzsišanas pa plecu – tu esi riktīgs, tu to vari!”
Kopumā gan pedagoģe, gan skolas direktore Vineta Melngārša šo mācību gadu vērtē kā veiksmīgu. Esot izdevies tikt uz kājām pēc garā attālināto mācību perioda gadu iepriekš.
“Šis attālinātais process [šogad] parasti neturpinājās ilgāk par pāris nedēļām. Līdz ar to jaunieši, varētu teikt, atgriezās normālā mācību dzīvē. Vēl patiess prieks jauniešiem par iespēju doties “Erasmus+” praksēs. Šis process pilnībā tika apstādināts uz pāris gadiem. Tādēļ šis mācību gads, arī gūstot starptautisku pieredzi, bija ļoti veiksmīgs,” atzīmēja tehnikuma direktore.
