Panorāma

Gaidāmi noteikumi «dūceņu/dronu» izmantošanai

Panorāma

Sabiedriskie mediji – bez reklāmas?

Vēršas pret «De facto» informējušo darbinieci

Probācijas dienests vēršas pret darbinieci, kas ziņojusi LTV par e-uzraudzības problēmām

Tā dēvēto elektronisko aproču programma pirmstermiņa atbrīvotajiem, iespējams, pavirši izvēlētā piegādātāja dēļ saskaras ar nopietnām tehniskām problēmām. Probācijas dienesta vadība mēģina problēmas noklusēt un pret darbinieci, kas Latvijas Televīzijas žurnālistus informēja par miljonu vērtā projekta ēnas pusēm, tagad ierosināta disciplinārlieta.

Pēc darbinieces sniegtās informācijas Latvija Televīzijas raidījums “De facto” izpētīja, ka aproces izmanto vien 26 cilvēki, bet dienests maskā par 100 uzraugāmajiem, dienesta vadība mēģina situāciju pasniegt kā pārejošas grūtības sistēmas ieviešanas sākumposmā, lai arī kļūmes atklājas arī pēc ieviešanas periodā.  

Elektroniskās uzraudzības sistēmas, ko Latvijai piegādāja Izraēlas kompānija, projekta sākumposmā izcēlās ar vājām kontroles aproču baterijām, kas lika aproces bieži mainīt, un arī ar pašas novērošanas sistēmas pārpratumiem. Piemēram, vēl pērnā gada beigās bijuši incidenti, kad sistēma sniedza kļūdainus ziņojumus par uzraugāmā atrašanās vietu.

Viena no projekta ieviešanas speciālistēm Kaija Sjomkāne par  projekta trūkumiem pagājušajā nedēļā informēja raidījuma ”De facto”  filmēšanas grupu un tūlīt saņēma paziņojumu par disciplinārlietas ierosinājumu.

“Mani informēja, ka es esmu devusies no savas darba vietas Dzirnavu ielā uz novērošanas centru Liepājas ielā un šeit ieslēgusies bibliotēkā ar personām, kas, visticamāk, ir žurnālisti, kā arī šai laikā bibliotēkā nav varējuši iekļūt darbinieki. Esmu arī pametusi darba vietu, sniedzot nepatiesu informāciju,” pastāstīja darbiniece.

Sjomkāne uzskata, ka pret viņu īstenota kampaņa ar pazeminātiem novērtējumiem un  viena disciplinārlieta, lai jau sākotnēji izslēgtu no projekta pieņemšanas komisijas un beigās  atlaistu. Pēdējā disciplinārlietas ierosināšanas dokumentā Sjomkānei arī pārmests, ka viņa nepamatoti  sūdzējusies par it kā slikti apgaismotu darba vietu.

Tāpat viņai inkriminē ilgstošu personīgo mantu nesavākšanu no iepriekšējās darba vietas jau minētajā kontroles centrā Liepājas ielā. No Valsts probācijas dienesta pēc lūguma skaidrot disciplinārlietas saistību ar Sjomkānes vēršanos pie medijiem tika saņemta e-pasta vēstule, kurā uzskaitīti likuma panti, kas liedzot sniegt informāciju par disciplinārlietām.

“Ņemot vērā, ka informācija par iespējamo darbinieka disciplinārpārkāpumu var nodarīt kaitējumu personas likumiskajām interesēm, Valsts probācijas dienests kā darba devējs informāciju par iespējamo darbinieka disciplinārpārkāpumu nav tiesīgs sniegt,” paziņoja dienests.

Uz jautājumu, vai sabiedrība bez Sjomkānes palīdzības uzzinātu par elektroniskās uzraudzības klupšanas akmeņiem, dienestā norādīja, ka drīzumā notiks starptautiska līmeņa konference, kura ietvaros būs arī prese konference. Tikmēr probācijas dienestu pārraugošās Tieslietu ministrijas vadība atzīst, ka sāks vairāk interesēties par žurnālistu jautājumus raisījušo projektu.

“Pēc šīs intereses vai ažiotāžas noteikti prasīšu no  Valsts probācijas dienesta vadītāja iknedēļas atskaiti par to, kas noticis iepriekšējā nedēļā. Ja ir kādas problēmas, lai viņš nāk un stāsta, un lai mēs būtu lietas kursā, ja patiešām problēma ir tik liela un  samilzusi, kā tika teikts raidījumā,” sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Tieslietu ministrija ir saņēmusi arī Kaijas Sjomkānes iesniegumu par probācijas dienesta vadības kā darba devēju veiktiem pārkāpumiem un šonedēļ lems, vai sākt dienesta pārbaudi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti