Trīs gadu laikā kopš dzimumnozieguma pastrādāšanas atkārtoti tajos pieķerti 6% no Valsts probācijas dienesta redzeslokā esošajiem likumpārkāpējiem. Taču citos vardarbīgos noziegumos pieķerto jau ir vairāk.
„Skatoties uz dzimumnoziedzniekiem, mūs satrauc ne tikai tas, vai viņš izdara jaunu dzimumnoziegumu, bet arī, vai viņš izdara jebkādu, tostarp vardarbīgu, noziegumu. (..) No visiem [pētījumā analizētajiem] dzimumnoziedzniekiem neseksuālas vardarbības noziegumu ir veikuši 9%,” pētījuma rezultātus komentē Valsts probācijas dienesta pētnieks Anvars Zavackis.
Latvijā šis ir pirmais pētījums par dzimumnoziedznieku recidīvu, kurā analizēti apmēram 400 gadījumu no pēdējiem astoņiem gadiem. Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs pieļauj, ka atkārtoto dzimumnoziegumu īpatsvars, lai gan zemāks nekā starp citiem noziegumiem, varētu tomēr būt augstāks par pētījumā uzrādīto: „Ir [vērtēts] salīdzinoši ļoti īss laika periods, lai mēs varētu pateikt, ka tie ir tādi ļoti izmantojami dati. Valstīs, kur ir senāka pieredze darbā ar dzimumnoziedzniekiem probācijas un cietuma sistēmā, tiek runāts par 5, 10 vai 20 gadu periodu, kas ļauj izdarīt tiešām objektīvus secinājumus par patieso ainu.”
Tādēļ mēs pieļaujam, ka recidīva rādītāji varētu būt arī nedaudz lielāki. Pasaules praksē tie ir apmēram 10%,” skaidro VPD vadītājs.
Valsts probācijas dienesta redzeslokā nonākušie dzimumnoziedznieki lielākoties iepriekš nav sodīti, tie ir pārsvarā gados jauni vīrieši, kas noziegumus pastrādājuši pret nepilngadīgajiem. Lai gan pētījumā nav datu, cik no šiem noziedzniekiem ar upuri bijuši pazīstami, pasaules dati liecina, ka tāda ir lielākā daļa - apmēram 85%.
Visbiežāk dzimumnoziegumus Latvijā izdara gados jauni, iepriekš nesodīti vīrieši – no 355 analizētajiem gadījumiem, tikai piecos noziegumu bija pastrādājusi sieviete.
Vairāk kā divas trešdaļas dzimumnoziegumos cietušo ir nepilngadīgie, un visbiežāk izdarītais seksuāla nozieguma veids ir netiklas darbības ar nepilngadīgajiem.
Savukārt 24% noziegumu likuma izpratnē kvalificēti kā izvarošana, 12% - kā vardarbīga dzimumtieksmju apmierināšana un 11% kā gadījumi, kad personas notiesātas par labprātīgām seksuālām attiecībām ar nepilngadīgo, kas ir jaunāka par 16 gadiem.
Pētījuma rezultāti ļaus veidot pierādījumos balstītu politiku, kā strādāt ar dzimumnoziedzniekiem. „No tā, ko parāda šie skaitļi, mums nav pamata uzskatīt, ka dzimumnoziedznieki Latvijā recidivē vairāk nekā jebkurā citā valstī. (..) Latvijā mēs [darbā ar dzimumnoziedzniekiem] noteikti esam pāris soļus priekšā kaimiņiem, Lietuvai un Igaunijai. Mums gan probācijā, gan ieslodzījuma vietās ir ieviestas speciālās programmas darbam ar dzimumnoziedzniekiem, kas nav daudzās citās valstīs. Cits jautājums, cik lielā mērā varam tās izmantot, ņemot vērā mūsu resursus. Bet ar katru gadu mēs palielinām gan grupu skaitu ieslodzījuma vietās, gan sabiedrībā,” norāda Papsujevičs.
Dienestā uzsver - lai novērstu dzimumnoziegumus un to atkārtošanos, šī tēma nedrīkst būt tabu arī skolā un ģimenē, un ciešā sadarbībā jāstrādā daudzām valsts institūcijām.
Komentējot diskusijas, vai upuris pats var izprovocēt noziegumu, Valsts probācijas dienesta eksperti uzsver - tas nevar kalpot kā arguments nozieguma nesodīšanai, turklāt savus upurus noziedznieki izvēlas pēc ļoti dažādām pazīmēm. Īsi svārki ir klišeja; tikpat labi upura izvēli var noteikt matu krāsa.
