Viņš pastāstīja, ka probācijas dienestam vidēji ir 7 tūkstoši klientu. No tiem 500 - 1000 ir tādi cilvēki, kas ieslodzījumā ir bijuši arī iepriekš. "Problēmas ir diezgan nemainīgas - informācijas trūkums, ja ieslodzījumā pavadīts ilgs laiks. Nav pieredzes, nav dzīvesvietas, ir finanšu problēmas," stāstīja Papsujevičs.
Problemātiska ir situācija arī ar tiem bijušajiem ieslodzītajiem, kuriem nepienākas probācijas dienesta pakalpojumi - tie, kuri netiek atbrīvoti pirms visa termiņa izciešanas, vai tādi, kuriem netiek noteikta probācijas uzraudzība. Parasti šādi ieslodzītie nekur nevar vērsties pēc palīdzības un kļūst par sociālo dienestu klientiem, skaidroja Papsujevičs.
"Tas, ar ko mēs saskaramies - tās ir atšķirīgas ekspektācijas, kas ir cietumā un kas ir realitātē. Ir jāpalīdz salikt realitāte ar klienta priekšstatiem. Viens ir kvalifikācija un atalgojums, bet otrs - paradumi strādāt astoņas stundas dienā. Tiem cilvēkiem, kuri ir apritē, šķiet pašsaprotami, ka noteiktā laikā ir jāmostas, jāievēro disciplīna un tas darbs, kurš tiek prasīts. Daļai probācijas dienesta klientu tas sagādā problēmas," teica Papsujevičs.
Trešdien, 20. martā, tiks prezentēti sabiedriskās domas pētījuma rezultāti par bijušo ieslodzīto iespējām iekļauties sabiedrībā. Pētījums liecina, ka vairāk nekā pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav iebildumu, ja uzņēmumi nodarbinātu bijušos ieslodzītos, tajā skaitā, ja šie cilvēki strādātu mazāk kvalificētu darbu valsts un pašvaldību iestādēs. Taču katrs ceturtais bijušais ieslodzītais atzīst, ka darbā vai potenciālajā darba vietā juties diskriminēts savas pagātnes dēļ.
