Kopš 2013.gada krīzes Probācijas dienestā situācija ar personālu esot būtiski uzlabojusies. Pirms tam bija 34% personāla mainība, bet tagad tā ir aptuveni 20%, sacīja Papsujevičs, vērtējot – tas gan aizvien ir augsts rādītājs.
Lielāka personāla rotācija vērojama Rīgā un Pierīgā, bet mazāka tā ir reģionos.
Savulaik krīze probācijas dienestam esot devusi arī iespēju attīstīties, jo tika piesaistīts ārvalstu finansējums un iesāktas būtiskas programmas. Vien no tām ir darbs ar dzimumnoziedzniekiem. Tāpat ir projekts, kas vērsts uz darbinieku kvalifikāciju.
Savukārt būtiskākie kritēriji darba rādītājos ir tas, vai dienesta klients neatgriežas pie noziedzības, bet, ja nu tomēr tas notiek, tad ar mazāku kaitējumu līdzcilvēkiem. Tomēr dažkārt darbiniekiem rodoties sajūta, ka darbam nav jēgas, jo klienti atgriežas vairākkārt.
Taču objektīvie rādītāji liecinot, ka 75% probācijas dienesta klientu neatgriežas uz noziedzības ceļa.
Papsujevičs gan norādīja, ka dienesta klienti nav tikai ieslodzītie, bet lielākā daļa ir cilvēki, kuri sodu izcieš sabiedrībā. Lielākā daļa dienesta klientu pastrādājuši mantiskos noziegumus.
