Tiesa pagājušajā nedēļā atzina par Satversmei neatbilstošu normu, kas liek privātajām augstskolām studiju programmas īstenot valsts valodā.
Rostovskis norādīja, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma būs jautājums, vai ar iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem nav skartas īpašumtiesības un vai valstij nebūs jākompensē privātajām augstskolām zaudējumi.
Ja valstij būtu jāmaksā kompensācijas, tas ierobežotu politiķu nesaprātīgu rīcību, nebūs “visatļautības”, sacīja Rostovskis.
Arī Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas ''RISEBA'' studiju prorektors Ilmārs Kreituss norādīja, ka augstskolas veiktais pētījums par valodu lietojumu izglītībā Eiropā liecina, ka citās valstīs valsts valodu stiprina ar atbalstu tai, nevis ar citu valodu aizliegumiem.
Arī aizlieguma ietekme uz Latviju ir negatīva, jo valsts zaudē iebraucošos studentus, bet vietējie jaunieši, kas grib studēt krieviski, lielākoties izlemtu braukt prom un studēt ārzemēs krieviski vai angliski, liecināja ''RISEBA'' pētījums.
Zaudējumi būtu 22 miljoni eiro gadā, kas ir trešā daļa no tā, ko Izglītības ministrija atvēl augstākajai izglītībai, sacīja Kreituss.
Rostovskis savukārt norādīja, ka jautājums ir ne tikai par krievu valodu, bet daudz plašāks. Pasaule mainās, digitalizējas, un viņš neredz šķēršļus, kāpēc nākotnē kāda augstskola nevarētu pasniegt studijas mandarīnu, arābu, hindi vai kādā citā valodā, kaut vai attālināti. Bet politiķi iepriekš pielēmuši, ka to darīt nedrīkst.
“Izglītības process ir plašāks par politiķu īstermiņa lēmumiem; jāsargā valoda, to attīstot, nevis pretnostatot citām valodām, neierobežojot augstskolu, studentu, zinātnieku brīvību,” pauda Rostovskis.
Savukārt Kreituss izteica cerību, ka, labojot likumus atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, atkal nemēģinās atrast ceļus un veidus, lai tomēr kaut kādā veidā ierobežotu augstskolu autonomiju valodu jautājumā.
KONTEKSTS:
Likuma normas, kas noteica, ka arī privātajās augstskolās un koledžās jāstudē tikai latviešu valodā, neatbilst valsts pamatlikumam, tā lēmusi Satversmes tiesa.
12. Saeima lēma, ka ne tikai skolēniem, bet arī studentiem būs jāmācās tikai latviešu valodā.
Šos likuma grozījumus apstrīdēja "Saskaņas" deputāti. Viņi uzskata, ka grozījumi ierobežo tiesības uz izglītību un diskriminē cittautiešus. Turklāt privāto augstskolu piedāvājums vielu apgūt svešvalodās esot labs bizness.
Satversmes tiesa jau secinājusi, ka obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilst Satversmei. Šajā kontekstā tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pērn Latvijas Radio atzina, ka valstij ir tiesības noteikt vienotu izglītības standartu un to, ka demokrātisku valsti, sabiedrību un debates par aktuāliem jautājumiem mūsu sabiedrība veido valsts valodā.
