Latvijā aptuveni puse mežu pieder privātajiem īpašniekiem, kas sēņu un ogu sezonā ceļ trauksmi par nepiederošu personu atrašanos privātā īpašumā. Arī Pierīgā, braucot pa šoseju Vidzemes virzienā, gan valsts, gan privāto īpašnieku mežmalās var manīt ne vienu vien sēņotāju.
Uzrunātais pensionārs Aigars par privātīpašnieku dusmām vai raizēm īpaši nesatraucas: "Vienalga? - Bez šaubām. Ja privātajam ir 100 hektāru mežs, viņš viņu var apsēņot vai apogot? Mežs ir mežs. Nu, ja viņam trīs priedes, tad es tur neiešu iekšā, bez šaubām. Ja ir normāls mežiņš, kāpēc neiziet cauri? Kas man var aizliegt?''
Citādi domā gabaliņu tālāk sastaptā Valentīna, kas sēņojot vien valstij piederošos mežos: ''Aptuveni zinu, kur valsts meži, kur – privātie. Privātie uzreiz skrien klāt un kliedz – neaiztieciet mūsu ogas! Šeit principā visi meži pieder valstij. Ar privātīpašniekiem mēs nestrīdamies, lai izvairītos no konfliktiem.''
Inčukalna novadā sastopas valsts mežs ar privāto, un tos atšķir vien izvietotās brīdinājuma zīmes, kā arī barjeras, kas liedz iebraukt automašīnām. Mellenes tur lasa Rita kopā ar draugu. ''Jūs skatāties, ejat vai neejat privātā mežā? - Nē, mēs nezinām. Ja te nebūtu zīmes, tad mēs arī nezinātu, ka tas ir privātais mežs. Mēs tikai savās vietās.''
''Nu zīmes te jau stāv kādus gadus desmit. Pieredze… dažāda, godīgi sakot, tās zīmes nekādu lielu iespaidu neatstāj,'' stāsta privātais meža īpašnieks un Mežu īpašnieku kooperatīvu vadītājs Modris Kalvāns. Viņš izvietojis aptuveni 20 brīdinājuma zīmes un barjeras. Dažas no tām salauztas un nopostītas, tātad atdeves no tām bieži vien nav.
''Vienīgais, tās padara to ogotāju, sēņotāju mazliet tramīgu tad, kad viņš ierauga kādu svešu cilvēku, kas viņam pienāk klāt un pasaka – labdien! Te ir runa vispār par cilvēku kultūru,'' saka Kalvāns. Viņš cilvēkiem, kas ogas vai sēnes lasa savām vajadzībām, uzturēties mežā neaizliedz.
Neapmierinātību gan rada citu vēlme lasīt meža veltes vairumā un tādējādi pelnīt. Turklāt ogošana un sēņošana nereti beidzas ar dažādiem starpgadījumiem.
''Arī šeit pagājušajā gadā šeit trijās vietās ir dedzis, redzami nelieli, lokāli degumi, ko ir izraisījuši sēņotāji un ogotāji. Tad arī rodas problēma - ja īpašnieks liek barjeras uz ceļiem, tas tūlīt apgrūtina uguns apsardzes darbu, tad ir jāvienojas ar Mežu dienestu un šīs barjeru atslēgas jādod viņiem,'' skaidro Kalvāns.
Arī Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdis Arnis Muižnieks teic, ka neapmierināti ar sēņotāju un ogotāju klātesamību esot vairāki mežu īpašnieki, taču tikai retais rīkojies un izvietojis brīdinājuma vai aizlieguma zīmes.
''Jāsaka, ka mežu īpašnieki līdz šim šādu iespēju nav daudz izmantojuši. Tie varētu būt pāris procenti meža īpašnieku, kas šādus ierobežojumus ir noteikuši, un pārsvarā tas notiek lielo pilsētu tuvumā, ceļu tuvumā, kur īpašnieki ir saskārušies ar kādām nepatīkamām situācijām, jo šeit ir vairāki riski, ko var izsaukt citu personu uzturēšanās īpašumā,'' klāsta Muižnieks.
Par aizlieguma neievērošanu un ugunsnelaimju izraisīšanu personai var draudēt gan administratīva, gan kriminālatbildība.
