Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” patversmē, kas ir vienīgā Dienvidkurzemes novadā, šobrīd uzturas aptuveni 20 suņu un vairāk nekā 70 kaķu, tajā ir arī vairāki truši un citi dzīvnieki. Biedrības vadība norādījusi, ka šāds dzīvnieku skaits viņu telpās dzīvo regulāri, turklāt tuvojas maksimālajai kapacitātei, taču cilvēki tos izvēlas adoptēt ļoti reti. Lai būtu iespējams uzņemt vairāk dzīvnieku, biedrība jau sākusi darbu pie jaunu telpu būvniecības, kā arī suņu voljēru izveidošanas, taču finansiālo līdzekļu esot gauži maz. Naudas sāk trūkt arī ikdienas rēķinu apmaksai.
Biedrības “Liberta” vadītāja Ildze Saulīte norādīja: “Cenas ir kāpušas nereāli. Pieejamība dažādām precēm ir samazinājusies. Mēs katru nedēļu saņemam no barības piegādātājiem vēstules, ka cenas pieaugs, medikamenti kļūs nepieejami. Līdz ar to mums ir jādomā, kā dabūt līdzekļus. Dzīvnieki katru dienu grib ēst, ir vajadzīgi medikamenti, operācijas.”
Savukārt biedrības izpilddirektors Dāvis Saulītis sacīja: “Darīsim, cik ilgi to spēsim, cik ilgi to mums atļaus līdzekļi. Nekādā gadījumā nepadosimies. Bet, kas attiecas uz tālāku sadarbību ar pašvaldību, cerams, ka tā izveidosies.”
Šobrīd vairākām Dienvidkurzemes novadā apvienotajām vietvarām saistībā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā ierakstīto kārtību ir slēgti līgumi ar biedrību par noklīdušu dzīvnieku uzturēšanu līdz 14 dienām, pēc kurām atbildība par dzīvnieku pilnībā pāriet biedrības pusē. Grobiņas pašvaldības policijas pārstāve gan atzīmēja, ka šādi gadījumi notiekot ļoti reti.
Grobiņas novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere sacīja: “Tā kā viņi [biedrība] ir diezgan patālu, pirmais, ko mēs darām – mēs maksimāli iesaistāmies paši. Bieži vien ir tā atgriezeniskā saite, vai nu ieliek “Facebook” Grobiņas, tagad Dienvidkurzemes lapā, vai nu kāds zina no domes darbiniekiem. Patversme parasti ir pēdējā, kam mēs zvanām."
Dienvidkurzemes novada domē stāstīja, ka likuma ietvaros pašvaldībai nav iespējams sniegt ziedojumus šādām biedrībām, taču “Libertai” ir un būšot tiesības piedalīties dažādos konkursos par atbalsta gūšanu, piemēram, suņu voljēra izveidošanai. Pašvaldībā norādīja, ka teorētiski būtu iespējams vietvarai pārņemt biedrību savā paspārnē, taču tas esot diskusiju jautājums, kas pašlaik nav dienaskārtībā.
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Kalējs skaidroja: “Noteikti jāapzina šis skaitlis, cik tādu dzīvnieku viena gada periodā tiek izķerti. Jāizvērtē ekonomiskā efektivitāte, cik rentabli ir slēgt līgumus. Un cik tad izmaksā patversmes izveide. Tur arī ir savi kritēriji un savi noteikumi, kas ir jāietver. Tas ir jāvērtē.”
Likums nosaka, ka jaunizveidotajam Dienvidkurzemes novadam līdz nākamā gada 1. jūnijam ir jāizstrādā dzīvnieku labturības noteikumi, kuri paredzētu, kādā veidā tiek organizēta noklīdušu dzīvnieku ķeršana, kā arī – vai novads dibinās savu patversmi.
