Panorāma

«Farmācijas neredzamā vara»: maksājam par reklāmu

Panorāma

Panorāma

Septembris – kartupeļu rokamais mēnesis

Priekuļu pētniecības centrā rada jaunas tupeņu šķirnes un atveseļo vecās

Septembrī Latvijā notiek kartupeļu novākšana. Šogad lietainais laiks kartupeļu talkas krietni aizkavējis. Dažviet Latgalē tie palikuši zem ūdens, un tiek prognozēts, ka šogad raža būs zemāka. Latvijas Televīzija devās uz Priekuļiem, kur top jaunas šķirnes un atveseļojas vecās.

Lai celtu kartupeļu ražīgumu un tie neslimotu, ir noteikums, kas paredz, ka katru gadu vismaz 10% no kopējās kartupeļu platības jāapstāda ar sertificētu sēklu. Mēģenēs kartupeļu atveseļošanas laboratorijā top kartupeļi, kuri būs brīvi no vīrusiem, jo, līdzīgi kā cilvēkus, kartupeļus apdraud vismaz 30 vīrusu veidi.

"Kad izaug, sadalām daļās un sūtām pārbaudīt, vai ir atveseļojušies. Ja ir – pārvietojam. Šeit ir arī senākās šķirnes – Priekuļu visagrie, Gauja, Eksporta, Daugava, Laimdota," stāsta Priekuļu pētniecības centra Laukaugu selekcijas nodaļas pētniece Ilze Dimante.

Atveseļotos kartupeļus, kas septiņu gadu laikā no audu daļiņas izauguši līdz sīkbumbulītim, pašlaik rok Priekuļu pētniecības centra laukā. Lasa ar rokām, lai nezaudētu nevienu laboratorijā izloloto sēklas kartupeli.

"Šis lauks ir pats augstākās kategorijas sēklu audzētavas lauks – te ir stādīti mazie, atveseļotie sīkbumbulīši, tie ir augstvērtīgi un brīvi no vīrusiem. Katrs bumbulītis ir lielā vērtē. Tas tālāk ies sēklaudzēšanas sistēmā, nodrošinot sēklas materiāla pavairošanu līdz ražotājam nepieciešamai sēklas kategorijai," skaidro Laukaugu selekcijas nodaļas vadošā pētniece Ilze Skrabule.

Priekuļos pavairo sēklas materiālu vairāk nekā desmit šķirnēm, kas iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā. Nepārspēta joprojām ir šķirne – Agrie dzeltenie. Tiem ir dzeltens un miltains vidus, kas patīk daudziem kartupeļu ēdājiem.

"Jaunākās šķirnes, kurām mēs pavairojam sēklas, ir Gundega, Imanta. Imanta piemērota cietes ražošanai. Palma laba pārtikas šķirne, arī Monta un Magdalēna. Tuvākajos gados uzsāksim jaunu sēklas materiālu – Rigonda un Agrā Jogla," piebilda Skrabule.

"Mēs mēģinām Priekuļos izaudzēt tādu šķirni, kurai būtu ne tikai tumša miza, bet krāsains mīkstums. Šādi kartupeļi satur anticionīnus – tās ir tādas krāsvielas, kuras ir sastopamas arī mellenēs, darbojas kā antioksidanti – aizkavē šūnu novecošanos."

Visu augusta mēnesi Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotās programmas ietvaros Priekuļu kartupeļu laukos strādāja skolēni. 10.klases skolnieks Jēkabs atzina, ka strādāt bijis forši un daudz nopelnīts. Betija atzina, nopelnīto naudu tērēs skolas lietām un izklaidēm.

Lauku konsultāciju centra speciālisti informē, ka jau tuvākajās dienās vidēji agros kartupeļus sāks rakt Kurzemē. Zemgalē un Vidzemē uz rakšanu vēl nedēļu jāgaida, bet Austrumlatvijā, līdzīgi kā labības laukus, arī kartupeļu stādījumus piemeklējuši plūdi un 300 hektāri kartupeļu ir zem ūdens.

Pērnā gada  kartupeļu kopraža Latvijā bija 500 tūkstoš tonnu liela. Šogad tiek prognozēts, ka tā būs ievērojami mazāka un līdz pavasarim vietējo kartupeļu var arī nepietikt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti