Agrs rīts, pulkstenis 7.15. Autobusa pieturā “Skangaļi” Priekuļu novada skolēni ik rītu gaida pašvaldības organizēto skolēnu autobusu, lai dotos uz Liepas pamatskolu. Līdz šai izglītības iestādei ir aptuveni pieci kilometri, un skolēni ceļā pavadīs 20 minūtes. Taču tie audzēkņi, kuri iekāpj pirmajā pieturvietā, Mārsnēnu centrā, ceļā uz skolu pavada aptuveni 47 minūtes.
Daļa audzēkņu dodas tālāk uz Priekuļu vidusskolu, tātad ceļā pavadītais laiks ir vēl ilgāks. Šo pašu autobusu gaida arī Liepas pagasta bērni. Liepas iedzīvotājs Maksims Kiršins stāsta, ka viņš mostas plkst.6, uz autobusu iziet plkst.7.30, autobuss atbrauc plkst.7.50, skolā viņš nonāk plkst.8.20, bet pirmā stunda sākas plkst.9.
“Stundu skolā nav ko darīt, ja vienīgi uz konsultācijām aiziet. Tev vajag agrāk celties un ātrāk piekūsti,” stāsta Liepas iedzīvotāja Daniela Panteleiko.
Priekuļu novadā ik darba dienu septiņos maršrutos kursē četri pašvaldības skolēnu autobusi, un teju 100 audzēkņi uz izglītības iestādēm dodas ar sabiedrisko transportu. Tā kā pērn tika slēgta Mārsnēnu pamatskola, pašvaldībā paredzēts vairākus maršrutus mainīt un nodot sabiedriskā transporta ziņā. Tas ir veids, kā būtiski samazināt izmaksas. Viena skolēna pārvadāšana pašvaldībai dienā izmaksā vidēji trīs eiro, bet par sabiedrisko transportu būtu jāmaksā 92 centi.
Priekuļu novadā gan norāda, ka Autotransporta direkcija ne vienmēr ir atsaucīga lūgumam mainīt pieturu vietas, ko daudzviet būtiski veikt, domājot par skolēnu drošību. Un tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības un sabiedriskā transporta maršruti joprojām pārklājas. “Diez ko pretimnākoša nav tā Autotransporta direkcija. Protams, bija viena pietura, ko prasījām – viņi ierīkoja. Bet ir pietura, kur ir bērnu koncentrācija vienā krustojumā, viņi negribīgi to ierīkoja. Viņiem ir savi normatīvi, ka no pieturas līdz pieturai jābūt kaut kādam kilometru skaitam. Un tad sanāk vienā vietā, ka bērniem, kur kādreiz viņus paņēmām, ka viņiem nepilns kilometrs jāiet līdz pieturai pa valsts autoceļu, kurš nav apgaismots. Tumšā laikā. Cik tas ir droši?” pauž Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Ralfs Saļmo.
Savukārt Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš skaidro, ka gala lēmums par pieturvietu ierīkošanu vai neierīkošanu ir “Latvijas Valsts ceļu” ziņā uz valsts autoceļiem. “Ir maz pašvaldību, kas ir noteikušas tos attālumus, ko mēro skolēns līdz autobusam. Sanāk, ka daudzos gadījumos pašvaldības brauc tos 100, 200 metrus iekšā no ceļa, lai paņemtu bērnu. Šādu modeli ir ļoti grūti pārlikt uz sabiedriskā transporta tīklu,” saka Godiņš.
Autotransporta direkcijā gan norāda, ka situācija pamazām uzlabojas un arvien vairāk pašvaldību skolēnu pārvadājumus integrē reģionālajā maršrutu tīklā. Pie tā šobrīd strādā arī Priekuļu novada vadība.
