Priekuļu novadā ir piecas kapsētas, kur apbedījumu skaits pārsniedz 9000. Pašvaldībā stāsta, ka pēdējos gados iedzīvotāji bieži interesējušies par dzimtas kapiem un konkrētiem apbedījumiem.
Taču tā kā informācija par apglabātajiem bija pieejama vien kapu grāmatā un bieži vien nepilnīga, īpaši vecajos kapos, pirms diviem gadiem pašvaldība noslēdza līgumu par kapu digitalizāciju, lai sakārtotu un sistematizētu kapu saimniecību.
“Vispirms uzmēra esošo situāciju," norāda Priekuļu novada pašvaldības ainavu arhitekts Jānis Sirlaks. "Tad, kad tas viss izdarīts, tad viņi katru kapa vietiņu inventarizē, nofotografē pieminekļus, ja ir, un izpēta, kas tur guļ. Viņi, protams, meklē, kas ir uz pieminekļiem, tad pa visām kapu grāmatām, no kapu uzraugiem un vāc informāciju visās iespējamās vietās," piebilst Sirlaks.
Sistematizētā informācija uzskatāmi redzama ne vien papīra formātā, bet pieejama arī elektroniski datu bāzē, kas nepārtraukti tiek papildināta un precizēta. Priekuļu novada pašvaldībā norāda - liels ieguvums, ka apzinātas arī senās kapavietas, kurām veikti virsapbedījumi pat četrās kārtās.
Turklāt pēc kapsētu digitalizācijas atklāti vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku apbedījumi, kas līdz šim nebija zināmi, un šī informācija noder arī pētniekiem. “Mēs tagad varam ļoti viegli pateikt, cik mums ir apbedījuma vietas, cik brīvas vietas, cik ir vietas, kur var veikt virsapbedījumus un kā vieglāk nokļūt," uzsver Sirlaks.
“Ļoti daudz ir arī cilvēku, kas atbrauc no ārzemēm vai no kādas citas valsts. Viņš grib zināt savas dzimtas vietu, viņam nav problēmu - viņš var apskatīties, un viņš var saprast, kuros kapos viņi ir, jo pa Latviju viņi [kapi] ir ļoti daudz jau sakārtoti," pauž Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa.
Pašlaik Latvijā kopumā digiztalizēti vairāk nekā 367 000 apbedījumu. Šogad noslēgti līgumi arī par Auces, Tērvetes, Durbes, Lielvārdes un Vecumnieku novadu kapsētu digitalizēšanu.
