Saeima ceturtdien nodeva vērtēšanai komisijās valsts budžeta likumprojektu un daudzus to pavadošos likumprojektus. Viens no tiem ir grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Tas paredz, ka partijām, kas Saeimas vēlēšanās pārvarējušas 2% robežu, no valsts budžeta papildus jau piešķirtajiem 600 000 eiro pārdalīs vēl 4 miljonus eiro. Saeimas opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko vaicāja, kā partijas šādu soli spēs pamatot.
"Saeimā lēmumus pieņem koalīcija, to mēs šodien redzējām. Vairākums balsu pieder jums, cienītā koalīcija. Pie kā nāk sponsori? Visticamāk, ka pie jums! Esat atzinuši, ka jums traucē jūsu sponsoru nauda un jūs gribat no tās tikt vaļā. Koalīcijas partijas sanāca kopā un izlēma, ka viņām vajag vairāk naudas. Tagad paskaidrojiet man, kā jūs ieskaidrosit sabiedrībai to, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas kūkai priekšvēlēšanu periodā un vairāk naudas baloniem un karodziņiem?” vaicāja deputāte.
Parasti, nododot likumprojektu vērtēšanai Saeimas komisijās, viens deputāts runā pret un viens – par priekšlikumu. Deputāte Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības bija pieteikusies runāt par labu šim likumprojektam, taču uzrunā to izsmēja.
"Politiskajām partijām 4,5 miljoni eiro nākamā gada budžetā. Vareni! Liels ir skaists! Mazās partijas nevajag! Naudiņu nevarēs saņemt un konkurēt ar mums, lielajām partijām, piemēram, Latgales partija vai Līvānu partija, Daugavpils partija. Mums beidzot izdosies izveidot ne būvnieku, bet politisko partiju karteli. Tas būs vareni, vai ne?”
Likumprojektu akceptējušas visas koalīcijas partijas. Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas deputāts Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvas partijas Latvijas Radio uzsvēra, ka kavēties ar šīs idejas virzību nedrīkst un atkārtoja argumentus, ko iepriekš pauduši Valsts prezidents un premjers.
"Ja mēs pavērtējam, kas mums valstī pēdējos 20-25 gadus nav gājis tā, kā mēs gribētu, kas attiecināms arī uz ekonomikas attīstību, domāju, ka viena no galvenajām problēmām ir, ka lēmumu pieņemšana politiskajā līmenī tomēr bijusi pārāk atkarīga no dažādiem neskaidriem finanšu avotiem. Tātad politiskās partijas, kas atbildīgas par lielajiem valsts lēmumiem, tomēr bijušas ietekmētas no malas. Mums ir iespēja šo negatīvo saiti būtībā pārcirst, mazināt. Es domāju, ka nekāda atkāpšanās [no šīs idejas] vairs nevar būt. Lietuvieši un igauņi to ir izdarījuši jau sen,” pauda deputāts.
Paredzēts, ka partijas par katru balsi Saeimas vēlēšanās iegūs 4,5 eiro pašreizējā 71 centa vietā. Tāpat būs 50 centu piemaksa par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Finansējumam būs griesti – partija nevarēs saņemt vairāk par 800 tūkstošiem eiro gadā.
Vienlaikus plānots būtiski ierobežot privātos ziedotājus, kas arī ir šī likumprojekta pamata jēga. Pašlaik ziedojums partijai var sasniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb vairāk nekā 21 500 eiro. Likumprojekts paredz ziedojumu ierobežot līdz 12 minimālajām mēnešalgām jeb 5160 eiro. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no JKP gan intervijā Latvijas Radio pauda, ka ziedot jāļauj tikai partijas biedriem.
„Ir vērts apdomāt vispār aizliegt ziedot no ārpuses, atļaut tikai partijas biedriem tikai biedru naudas maksāt. Partijā vispirms jāiestājas, ja gribat atbalstīt kādu partiju, tad jāmaksā ziedojums. Tad papildus arī valsts būs piešķīrusi, tā sakot, sēklas naudu tiem, kas parādījuši, ka spējuši pārvarēt 2% slieksni vēlēšanās,” pauda ministrs.
Eksperti iepriekš izteikušies, ka šāds jaunais finansējuma modelis varētu sarežģīt jaunu un mazāku partiju darbību, kas varētu sašaurināt politisko konkurenci. Jāatgādina, ka sākotnēji partiju finansēšanai bija plānots novirzīt papildus 5 miljonus eiro, tomēr vienu miljonu valsts budžetā paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju darbinieku atalgojumam.
