Varianti lielo parādu segšanai bijuši dažādi.
"Kā vienu no risinājumiem mēs piedāvājam šo aizņēmumu no mājas uzkrājuma, bet tas bija tikai viens no variantiem. Bet tur, protams, ka ir vajadzīgs mājas kopības lēmums. Ja mājas kopība nolemj to, ka mēs varam aizņemties no mājas uzkrājuma, lai segtu parādsaistības, tiklīdz parāds ir atgūts, tā līdzekļi nonāk atpakaļ uzkrājumā pilnīgi pilnā apmērā.
Kā otrs risinājums bija pirmo gadu "Rīgas namu pārvaldniekā" – tā saucamais avansa maksājums – ka ir iespēja klientam veikt rēķinu nomaksu avansā uz priekšu.
Viņš maksā tikai un vienīgi par saviem patērētajiem pakalpojumiem, bet attiecīgi tas mums dod iespēju, ka mēs varam uzsākt apkures sezonu konkrētajā mājā, jo uz apkures sezonas sākumu attiecīgi šie maksājumi nosedz arī tos parādus," stāstīja RNP pārstāve Una Grenevica.
Uzņēmumā RNP norādīja, ka ap 700 klientu izvēlējušies avansa maksājumu, savukārt kopības lēmumi bijuši vien pieci. "Kopumā klienti izprata situāciju un bija arī atsaucība, kas ļāva arī mājām pieslēgt apkuri," piebilda RNP pārstāve.
Protams, ja vēl oktobrī apkure nav pieslēgta, ļaudis piekrīt apmaksāt parādus no mājas kopējā uzkrājuma. Tomēr kopumā šis priekšlikums sajūsmu neizraisa.
"Man liekas, ka man nav jāmaksā par citu cilvēku parādiem! Tas tā loģiski!" sacīja Ieva. Līdzīgu viedokli pauda Lauris: "Laikam nē, tas nebūtu adekvāti, ka es maksāju par citu cilvēku iztērēto kaut kādu enerģiju. Tas laikam nebūtu pareizi! (..)"
Cik likumīgi tas vispār ir – vērsties pie godprātīgiem rēķinu maksātājiem, aicinot samaksāt citu nesamaksātos apkures rēķinus?
"Tiesībsargam ir zināma situācija, kurā iedzīvotāji no namu apsaimniekotāja saņem vēstules, kurās izteikts priekšlikums parādu dzēst no mājas uzkrājuma fonda un vēlāk, kad no parādnieka nauda tiek piedzīta – tie procesi, kā zināms, ir ilgi – naudu fondā atgriež. Bet – to apsaimniekotājs nevar darīt bez mājas iedzīvotāju piekrišanas, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma. Tātad kopsapulce var balsot arī "pret", bet pastāv risks, īpaši, ja kopējais parāds ir liels, ka siltuma piegādātājs nepieslēgs apkuri. Cik tas ir likumīgi, un vai tā vispār drīkst darīt?
"Rīgas namu pārvaldnieks", protams, drīkst prasīt, bet nedrīkst to darīt bez iedzīvotāju akcepta. Nekā nepareiza tiesībsarga ieskatā tajā nav,"
norādīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumu konsultants Edgars Lākuts.
RNP pārstāve atzīmēja: "“Rīgas namu pārvaldnieks” jau vairāk nekā gadu aktualizē šo problemātiku, proti, šo patiesībā ačgārno normatīvo regulējumu, kas būtu jāmaina. Mēs esam vērsušies pie ārkārtīgi daudzām institūcijām – Ekonomikas ministrijas, Saeimas apakškomisijas, Konkurences padomes, PTAC un vēl citām cerībā sasniegt dzirdīgas ausis.. jo, jā, situācija, diemžēl, ir tāda, ka apkuri nevar pieslēgt mājai, kurai ir pat ārkārtīgi niecīgs parāds."
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā skaidroja – tā ir gadiem neatrisināta problēma.
"Tas ir varbūt kaut kādā mērā mantojums no padomju laikiem, no vecās sistēmas, kad komunālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija izveidojusies sajūta, ka viņu pakalpojums tiek 100% pārdots, visi vienmēr 100% samaksā. Šeit jau atbilde ir jāatrod normatīvajos aktos valdībā. Bet no 2008. gada mēs, asociācija, esam ļoti daudzus dažādus likumprojektus gan mēģinājuši iniciēt, gan aktualizēt šo problēmu (..)," skaidroja asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis.
Šogad situācija ar apkuri ir daļēji atrisināta, taču tas nebūt nenozīmē, ka problēma kopumā vairs nepastāv un ka nākamgad vairs nebūs līdzīgu diskusiju.
