Tostarp tiek risinātas dažādas vispārējās lietas, ekonomika un finanses, sociālā politika, transporta jautājumi, tāpat vides ilgtspējas un aizsardzības jautājumi un izglītības politika. Katrā no jomām valsti pārstāv attiecīgās nozares ministrs.
ES Padomei ir arī likumdevēja funkcija, ko tā īsteno kopā ar Eiropas Parlamentu, ANO Padome ir vienīgā institūcija, kura visu savienības dalībvalstu vārdā tiesīga slēgt līgumus ar kādām trešajām valstīm vai organizācijām.
Par ES Padomes prezidējošo valsti kļūst uz pusgadu. Latvijas priekšgājējas ir Lietuva, Grieķija un pašreiz prezidējošā Itālija, bet Latvija stafeti pēc tam nodos Luksemburgai.
Prezidējošajai valstij ir vairāki pienākumi. No politiskā viedokļa svarīgākais uzdevums ir vismaz formāli noteikt ES dienaskārtību. Tiek izvirzītas prioritātes, kurām dotā pusgada laikā pievēršama īpaša uzmanība. Realitātē tikai daļa prioritāšu ir prezidējošās valsts izvirzītas. Jāskata arī tēmas, ko iesākušas iepriekšējās prezidētājvalstis un arī Savienībā kopumā tobrīd aktuālie jautājumi.
Otrs uzdevums - organizēt un vadīt ministru padomes un dažādu minēto jomu darba grupas.
Prezidējošās valsts pienākums ir būt neitrālam starpniekam dalībvalstu debatēs par savu interešu aizstāvību. Tajā pašā laikā tā ir iespēja pusgada garumā pareklamēt savu valsti un tās spēcīgās puses.
Politikas eksperte Žaneta Ozoliņa norāda – prezidēšanai ir gan simboliska, gan praktiska nozīme.
„Kas attiecas uz simbolisko – tad tā ir iespēja uz sešiem mēnešiem valstij kļūt par visas ES vadītāju, gluži kā par premjeru, kas vada ES politiku gan kontinentā, gan pasaulē (..) Kas attiecas uz praktisko pusi, tad tā ir atkarīga tieši no tā, kāda ir valsts griba kaut ko prezidentūras laikā panākt un izdarīt. Jāteic, ka vismaz šajā brīdī, ir iespējams secināt, ka Latvija ir apņēmības pilna virzīt uz priekšu vairākus ļoti svarīgus jautājumus – kā sev, tā Eiropai (..) kas attiecas gan uz vienoto digitālo tirgu, gan uz Austrumu politikas pārskatīšanu un precizēšanu, gan uz konkurētspējas palielināšanu,” pauž Ozoliņa.
Latvijas prezidentūras sekretariāts aplēsis, ka pusgada laikā jānovada pat pusotrs tūkstotis dažādu sanāksmju. 200 metru no tām notiks tepat Latvijā, bet pārējās Briselē un Luksemburgā.
Prezidentūras mēnešos Latviju apmeklēs ap 25 000 dažāda līmeņa amatpersonu.
No Latvijas puses prezidentūras nodrošināšanā būs iesaistīti 1140 cilvēki, tostarp dažāda līmeņa amatpersonas, darba grupu vadītāji un vietnieki, nozaru eksperti un koordinatori.
Šo cilvēku apmācībā ieguldīti lieli līdzekļi, ar cerību, ka prezidentūrā gūtā pieredze un zināšanas - ilgtermiņā uzlabos arī Latvijas valsts pārvaldi.
