Prezidents skaidroja, ka Valsts prezidenta kanceleja bija saņēmusi ziņas, ka kādi cilvēki uzdodas par Ordeņa kapitula pārstāvjiem. Tāpēc Valsts prezidenta kanceleja lūdza noskaidrot, kas šie ir par cilvēkiem.
Tomēr Vējonis atteicās vērtēt Valsts policijas un citu dienestu darbu, kas šo gadījumu izmeklēja, arī noklausoties telefona sarunas. Viņš gan uzsvēra, ka žurnālistiem ir tiesības darīt savu darbu, tostarp veikt eksperimentus sabiedrības labā.
Prezidents gan neslēpa bažas, vai vienmēr šādu eksperimentu laikā tiek ievērota un saglabāta personu datu aizsardzība.
Jau ziņots, ka LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vēlme noskaidrot, kā piešķir valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni, beidzās ar vērienīgu izmeklēšanu un noklausītām sarunām. Pēc vērienīgas rosības process izbeigts, jo noziegums netika konstatēts.
Toreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, kas rosināja likumsargu vēršanos pret žurnālistiem, no Valsts prezidenta kancelejas pārcēlies uz valsts finanšu iestādi "Altum". Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādījis, ka viņš uzdevis izvērtēt, vai kriminālprocess pret "Aizliegto paņēmienu" maz izbeigts pamatoti un likumīgi.
LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veidotāji aicinās Tiesībsarga biroju izvērtēt, vai tiesībsargājošās iestādes nav pārkāpušas raidījuma žurnālistu cilvēktiesības.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) paziņojumā nosodīja likumsargu vēršanos pret LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti. LŽA valde uzskata, ka procesuālās darbības, ko veica policija, uzraudzīja prokuratūra un sankcionēja tiesa, konkrētajai situācijai bijušas nesamērīgas.
