Viņš atgādināja, ka novembrī Latvija piemin savus varoņus, kas par brīvu un neatkarīgu Latviju krituši dažādos laikos un karos, noliec galvu to cilvēku priekšā, kas dibinājuši, cēluši un aizstāvējuši Latvijas valsti, un, izvērtējot pagātnes notikumus, vērš skatu nākotnē.
Brīvības cīņās kritušie ir „mūsu brīvības un neatkarības cena, un tā ir augstākā, ko Latvijas tauta ir maksājusi”, sacīja prezidents, uzsverot, ka neviena tauta nevēlas pieredzēt karu - postošāko no cilvēces konfliktu risināšanas veidiem.
„Diemžēl, mūsu ikdienā šis vārds ienāk arvien biežāk un nonāk arvien tuvāk mūsu valsts robežām. Latvijas plānos nekad nav bijis un nebūs mērķa - iekarot to, kas nav mūsu. Bet mēs stāvēsim par savu zemi, būsim gatavi to aizsargāt, tāpat kā 1919.gada kaujās to paveica vien padsmit gadus veci zēni, kas devās pretī Bermonta armijas pārspēkam! Atšķirībā no šiem notikumiem, kas risinājās teju pirms simts gadiem, šodien mēs neesam vieni. Latvija jau desmit gadus ir NATO dalībvalsts, mūsu spēks ir mūsu arī sabiedroto spēks. Par to pārliecināmies, it sevišķi šogad,” sacīja prezidents.
Prezidents arī šajā piemiņas dienā pateicās „visiem, kas savu profesionālo dzīvi ir saistījuši ar Latvijas drošību un aizsardzību, pateicās mātēm un skolām, kas ir izaudzinājušas krietnus mūsu zemes aizstāvjus”.
„Mans šodienas vēlējums mums visiem: lai nekad vairs Latvijas dēliem nebūtu jākrīt kaujās savā dzimtajā zemē, lai pagājušā gadsimta drūmākās vēstures lapaspuses nekad vairs neatkārtotos!” uzsvēra Bērziņš.
