Levits vērtēja, ka “Latvija atpaliek. Un šī atpalicība ir strukturāla”. Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Arvien biežāk Latvija esot atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā, sacīja Levits, norādot uz Eiropas inovāciju rezultātu, kurā Latvija ir trešā no beigām, bet produktivitātes rādītājos ceturtā no beigām.
57% Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tas Eiropā tiek vērtēts kā kritisks rādītājs. Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcijā no visa nodarbināto kopskaita. Modernā sabiedrībā tā tas nevarētu būt, uzsvēra Levits.
Vēl viņš minēja lielo ēnu ekonomikas iespaidu un administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai.
Prezidenta skatījumā – galvenais iemesls šai atpalicībai ir Latvijas valsts nespēja piedāvāt visiem saviem pilsoņiem kvalitatīvu izglītību,
tostarp augstāko, profesionālo un mūžizglītību.
Levits aicinājis Saeimu pievērst uzmanību vairākiem virzieniem:
- jāveic ilgstoši aizkavētā skolu tīkla sakārtošana;
- augstskolu reforma ir jāturpina, un, liekot lietā mērķtiecīgu finansējumu, jānovērš sadrumstalotība un jāsekmē augstskolu izcilība un starptautiskā konkurētspēja;
- 2022. gadā budžetā jāpalielina Latvijas zinātnes bāzes finansējums.
Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumu inovācijās kavē administratīvie šķēršļi, norādīja prezidents.
“Es aicinu jūs nopietni pievērsties šiem šķēršļiem, kas kavē Latvijas attīstību. Latvijas tauta ir pelnījusi dzīvot modernā un labklājīgā valstī. Un tas lielā mērā ir atkarīgs no jums, dārgie kolēģi,” Saeimas deputātiem sacīja Valsts prezidents.
