„Iedomājieties Dziesmu svētkos, ja tas ir atļauts, ka Dziesmu svētku laikā viens iedarbinās sirēnas turpat aiz Mežaparka estrādes. Tāpēc tas jautājums ir nekavējoši jārisina. Un tas arī tiks darīts,” norādīja Bērziņš.
Prezidents gan atturējās vērtēt Nacionālās apvienības iniciatīvu noteikt Brīvības piemineklim īpašo statusu, kas ietekmētu arī to, kādus pasākumus pie tā var rīkot.
Atšķirībā no premjera Valda Dombrovska (V), kurš uzskata, ka atbildība par 16. martā notikušo būtu jāuzņemas Rīgas domei, Bērziņš atteicās meklēt vainīgo, sakot, ka pieredze nāk ar laiku.
Kā ziņots, pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šogad pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības "Apvienība pret nacismu" aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku un dziesmas krievu valodā.
Šāda rīcība izraisīja sašutumu un emocionālu reakciju leģionāru atbalstītāju vidū. Taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka pasākumus saskaņojusi Rīgas dome.
Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šogad aizturēti četri cilvēki.
