Levits atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus. Tādēļ, prezidenta ieskatā, ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.
Pēc pretrunīgā balsojuma Saeimā, kad vairākums deputātu pretēji Satversmes tiesas (ST) spriedumam un atbildīgās ministrijas priekšlikumam Administratīvo teritoriju likumā atbalstīja priekšlikumu, ka Varakļānu novads pievienojams Rēzeknes novadam, Levits sasauca koalīcijas frakciju pārstāvju apspriedi. Tajā piedalījās Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”), Māris Možvillo (“KPV LV”) un Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).
Valsts prezidents norādīja, ka visi konstitucionālie orgāni savu darbību veic Satversmes noteiktajā ietvarā. ST kompetencē ir lemt par Saeimas pieņemto likumu atbilstību Satversmei. Varakļānu novada lietā ST spriedums atzīst Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.
Apspriedes dalībnieki bija vienisprātis, ka konstitucionāla krīze nedrīkst tikt pieļauta. Tika apspriestas dažādas iespējas, kā no tās izvairīties.
Viena iespēja varētu būt, ka Saeima tagad atkārtoti lemj par pašreizējā Varakļānu novada turpmāko piederību atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, un pēc tam, ar jaunu likumu, jaunizveidoto novadu robežas var tikt koriģētas.
Cita iespēja varētu būt, ka pašreizējais Varakļānu novads pārejas periodā tiek saglabāts kā atsevišķa pašvaldība līdz jaunam Saeimas regulējumam.
Apspriedes dalībnieki vienojās, ka Saeima tagad aktīvi strādās pie tāda Varakļānu novada jautājuma risinājuma, kas nepieļautu konstitucionālo krīzi.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa nosprieda, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. ST secināja, ka lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei, bet kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.
Tāpat VARAM sagatavoja likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamās Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.
Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.
Pēc ST lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.
Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.
Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei.
