Viņš atzina, ka pašlaik Latvijas profesionālās izglītības sistēma, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm ir visvājākā. "Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir izveidots salīdzinājums par profesionālās izglītības attīstību Baltijas valstīs, un tas ir ļoti neglaimojošs Latvijai, tāpēc neviens necenšas to sevišķi prezentēt. Zemais profesionālās izglītības līmenis ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu attīstība ir bremzēta," atzina prezidents.
Pēc Bērziņa domām lielākā problēma ir tā, ka Latvijas profesionālā izglītības sistēma aizvien ir saglabājusies tāda pati kā padoju laikos, taču mūsdienu darba tirgus prasības profesionālo skolu beidzējiem ir nesalīdzināmi augstākas. "Ir, protams, mums palikušas vēl dažas arodskolas, bet tās diemžēl ir palikušas tajā līmenī, kāds tām lielākoties bija PSRS laikos, bet tas neapmierina nevienu – ne lauksaimniecībā, ne sevišķi jaunajās tehnoloģiju nozarēs strādājošos," viņš teica.
Prezidents norādīja, ka visai Latvijas izglītības sistēmai jābūt būvēta tā, lai jebkurā brīdī, kad cilvēks nolemj, ka vairs nevēlas strādāt, piemēram, par tehniķi, viņš bez grūtībām varētu atsākt mācīties un vajadzības gadījumā iegūt gan augstāko izglītību, gan turpināt strādāt zinātnē. Taču šobrīd šādu iespēju nav. "Diemžēl nauda ir patērēta, bet rezultāta šajā jomā nav," atzina Bērziņš.
Viņš sacīja, ka patlaban Latvijas arodskolu beidzēju izglītība nedod viņiem iespējas pat izspiest no darba tirgus tos speciālistus, kuri izglītību ieguvuši iepriekš, jo viņiem, atšķirībā no jaunajiem speciālistiem, ir dzīves pieredze. "Ar vārdiem vien izmaiņas nepanākt," uzsvēra prezidents.
Tai pat laikā Bērziņš norādīja arī uz pozitīvajiem piemēriem. Viņš sacīja, ka nesen sadarbības līgumu parakstīja Valmieras tehnikums un “Valmieras stikla šķiedra”. Tas arodskolas mācību procesā paredz ieviest Vācijas duālo izglītības mehānismu. "No septembra viņi to sāks darīt, un līdz ar to būs vismaz viens skaidrs piemērs, no kura mācīties un attīstīt šo sistēmu. Jāsaprot, ka izglītību nevar attīstīt atrauti no ražošanas, jo jauniešiem vajag praksi. Valmierā, kur viņi izmanto modernākās tehnoloģijas, varēs iziet arī praksi. Tāpat Latvijā Ventspils augstskola ir gājusi uz priekšu, jo augstskolas darbība ir saskaņota ar arodskolu. Abas varēs izmantot tās pašas iekārtas, kas ir viņu tehnoloģiskajā parkā," teica prezidents, piebilstot, ka līdzīgas perspektīvas ir arī Liepājā un Rīgā un citviet.
"Nav jau cerību, ka varēsim attīstīt un atvērt jaunus augsto tehnoloģiju uzņēmumus, ja nav cilvēku, kas spēj viņos strādāt. Tas ir ļoti sarežģīts process, bet, manuprāt, mums vēl ir visas iespējas. Jāpanāk arī, lai jaunieši saprastu, ka tas ir virziens, kurā jāiet un ka tas viņiem nodrošinās nākotni," teica prezidents.
"Domāju, ka arī sabiedrība pēc laika sapratīs, ka laba profesionālā izglītība nav nekāds negods, bet gan ir augstu novērtēta," rezumēja Bērziņš.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka IZM ar šo mācību gadu vairākās arodskolās sāks izmēģinājuma projektus praksei pietuvinātas profesionālās izglītības iegūšanai - uz darba praksi balstītu mācību ieviešanu, kas ietver arī vācu duālās izglītības elementus. Pirmie izmēģinājuma projektus sāks īstenot profesionālās izglītības kompetences centri Rīgā, Ventspilī un Ogrē.
Ministrija norāda - ir skaidrs, ka Latvijas profesionālās izglītības sistēmā Vācijas duālās izglītības sistēmu nevar pārņemt un izmantot pilnībā, taču duālās izglītības elementu izmantošana mūsu valsts profesionālās izglītības sistēmā ir ļoti vērtīga.
Lai ieviestu praksē jauno modeli, iezīmēti pirmie veicamie soļi, piemēram, starp izglītības iestādi, uzņēmumu un audzēkni tiek slēgts trīspusējais līgums, nosakot pušu tiesības un pienākumus.
Izglītības iestādei ir jānodrošina jauniešu teorētisko zināšanu apguve, jāveic jauniešu atlase atbilstoši uzņēmumu norādītajiem kritērijiem, un citiem būtiskiem rādītājiem. Tāpat sadarbībā ar uzņēmumu jāpilnveido izglītības programmas un mācību plāni. Jaunieša svarīgākais pienākums ir apgūt izglītības programmu atbilstoši plānotajam, regulāri piedalīties uzņēmuma norādītajā papildus apmācībā un sniegt atskaites par apgūto.
Savukārt uzņēmums nodrošina audzēkņa darbu un mācības uzņēmumā, izmaksā audzēknim stipendiju vai atalgojumu.
Īstenojot šādu mācību modeli, uzņēmums var sagatavot darbinieku atbilstoši savām vajadzībām.
