Levits pēc tikšanās ar premjeru atzina, ka pēdējos 15 gadus iekšējā drošība, kas ietver dažādas institūcijas – policiju, robežsardzi, prokuratūru un citas iestādes – ir "zināmā veidā atpalikušas" no kopējās valsts attīstības.
"Mums bija investīcijas un ieguldījumi dažādās nozarēs, tās visas ir gājušas uz priekšu, bet šī nozare [iekšējā drošība] tradicionāli ir apdalīta, un tā tas vairs nevar turpināties. Es teiktu, ka tā ir kritiskā stāvoklī," sacīja Levits.
Viņaprāt, viena no galvenajām prioritātēm budžeta veidošanā būtu "saprātīgas" investīcijas nacionālās iekšējās drošības sistēmā.
"Vispirms, protams, ir izglītības jautājums, Tas ir nedaudz plašāks nekā tikai iekšlietu sistēma – tas ir [jautājums] par Tieslietu akadēmiju, par kā [izveidi] Tieslietu ministrija ir sagatavojusi ļoti labu projektu," teica Valsts prezidents.
Viņaprāt, Policijas akadēmijas likvidēšana savulaik bija liela kļūda, kas ir jālabo. "Tas nenozīmē, ka jāatjauno šī akadēmija, bet tomēr viena iekšēji saskaņota policijas un līdzīgo amatpersonu izglītība no sākuma līdz beigām... Šai sistēmai ir jābūt, lai būtu kompetenti un izglītoti policisti un visi pārējie, kas nodrošina iekšējo drošību. Un tas būtu valdības uzdevums šim jautājumam pievērst uzmanību," sacīja prezidents.
Levits atzina, ka iekšējās drošības problēmu jautājumus nevarēs atrisināt viena gada laikā un ir nepieciešama koncepcija, kā ilgākā termiņā sistēmu uzlabot.
Arī premjers piekrita, ka izglītība un apmācības iekšējās drošības sistēmā ir "pati lielākā vajadzība".
"Vienā vai otrā formā šādas Policijas akadēmijas atjaunošana ir svarīga. Mums ir jāatrod risinājums," uzsvēra premjers.
Kariņš sacīja, ka šī jautājuma risināšanā jau ir iesaistītas visas ar to saistītās iestādes. Vispirms tas nākamajā mēnesī tiks vērtēts Noziedzības novēršanas padomē. "Šobrīd jau tiek strādāts pie labākā risinājuma starp nozarēm," teica premjers, norādot, ka pēc tam tiek gaidīts, ka attiecīgas iniciatīvas valdībā iesniegs iekšlietu ministrs.
