Prezidents piedāvā saraut Latvijas Pareizticīgās baznīcas saites ar Maskavu

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien Saeimā iesniedzis grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, lai pilnā mērā atzītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (kanoniskajās tiesībās – autokefālo) statusu.

Prezidents paziņojumā Saeimai norādīja – pastāv risks, ka Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība vienpusēji varētu likvidēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas pilnīgu patstāvību un neatkarību un de facto mainīt tās kanonisko statusu. Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Ar jauno likumprojektu šo ietekmi paredzēts izskaust, paziņoja Levits.

Valsts prezidents Egils Levits
00:00 / 01:14
Lejuplādēt

"Ar šiem likuma grozījumiem Latvijas valsts atzīst, ka Latvijas pareizticīgā baznīca ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga jeb autokefāla. Līdz ar to tā nebūs atkarīga no kādas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas. Likumam stājoties spēkā, tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha ietekme jeb vara pār mūsu pareizticīgo baznīcu.

Atteikšanās no jebkādas saiknes ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai.

Sagatavoto likumprojektu esmu pārrunājis ar Saeimas priekšsēdētāju un frakciju vadītājiem. Esmu saklausījis atbalstu un situācijas izpratni. Arī Latvijas pareizticīgā baznīca ir informēta par izstrādāto likumprojektu. Baznīcu statūti būs jāpiekārto šim likumam," sacīja Levits.

Ierosinātais likumprojekts nozīmē, ka Latvijas Pareizticīgajai baznīcai no valsts puses tiek expresis verbis atzīts tās patstāvīgas un neatkarīgas (autokefālas) baznīcas statuss. Līdz ar to likums korekti atspoguļos un nostiprinās situāciju, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ir neatkarīga no jebkādas citas, ārpus Latvijas esošas baznīcas varas un ietekmes, norādīja Levits.

Paziņojumā medijiem prezidents atgādināja, ka "autokefālais statuss vēsturiski mūsu pareizticīgajai baznīcai de facto ir bijis noteikts ar 1921. gada 6.(19.) jūlija Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926. gada 8. oktobra noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli".

Sagatavoto likumprojektu prezidents pārrunājis ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) un visu Saeimas frakciju vadītājiem. 

"Es saklausīju pilnīgu situācijas izpratni un atbalstu šai iniciatīvai. Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca ir informēta par izstrādāto likumprojektu. Varu apliecināt, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā turpmāk arī likumā atzīta autokefāla baznīca," paziņojumā medijiem uzsvēra Levits.

Taču prezidents neatbildēja, vai baznīca piedalījās likumprojekta izstrādē. Pareizticīgā baznīca likumprojektu pagaidām nekomentē.

Levits arī norādīja, ka likumprojekts ir apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām. Par to lemts Nacionālajā drošības padomē, informēta Saeimas Nacionālās drošības komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras atbildībā būs turpmākais darbs ar šo likumprojektu. 

"Esam visi vienisprātis, ka vilcināties nedrīkst. Esmu lūdzis Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pēc iespējas ātrāk," uzsvēra prezidents.

KONTEKSTS:

Latvijas Pareizticīgas baznīcai ir 128 draudzes, kurās ir 250 000 cilvēku. Garīgā personāla skaits ir 144, liecina Tieslietu ministrijas dati.

LTV raidījums “De facto” 2019.gada rudenī vēstīja - nav izslēgts, ka no Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta puses pastāv centieni ar varu aizlaist pensijā Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) metropolītu Aleksandru (Aleksandru Kudrjašovu), lai vietā izraudzītu kādu Krievijas pusei tīkamāku baznīcas galvu.

Pirms tam 2018.gadā Igaunijā pēc iepriekšējā metropolīta nāves par Pareizticīgās baznīcas galvu tika izraudzīts bīskaps no Maskavas, kurš nebija Igaunijas pilsonis. Metropolīts Jevgēņijs jeb Valērijs Rešetņikovs, vēl kalpojot Maskavā, 2014. gada pavasarī apmeklējis anektēto Krimu, atradies padomē, kas nodrošina Krievijas prezidenta sadarbību ar reliģiskajām organizācijām. Bet, jau esot Igaunijas baznīcas vadībā, piedalījies propagandas kampaņā pret Ukrainas pareizticīgo baznīcu, kas atteicās būt par daļu no Maskavas patriarhāta.  

Latvijas Saeima 2019.gada vasaras sākumā grozīja Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumu, kur drošības aspekts bija viens no anotācijā minētajiem pamatojumiem. Pēc izmaiņām likums nosaka, ka par Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolītu, bīskapiem un šo amatu kandidātiem drīkst būt tikai tie garīdznieki, kuri ir Latvijas pilsoņi un šeit dzīvojuši vismaz desmit pēdējos gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti