Prezidents pārmeta tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība), ka diskusijas par strīdus izraisījušo Stambulas konvenciju nav notikušas līdz šim.
“Tas, kā šis jautājums aktualizējās sabiedrībā, vēlreiz apliecina to, ka, pirms mēs esam gatavi pieņemt atbildīgus lēmumus, mums jābūt diskusijai. Un šeit ir pārmetums tieslietu ministram un Tieslietu ministrijai, ka šī diskusija izpalika. Šī diskusija būs jāpārceļ uz Saeimu,” norādīja prezidents.
Turklāt, ja kādiem Saeimas deputātiem ir bažas par konvencijas atbilstību Satversmei, viņiem ir tiesības ar šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā, piebilda Vējonis.
Vējonis gan izvairījās vērtēt atsevišķus Kučinska valdības ministrus, norādot, ka sagaida no šīs valdības komandas darbu.
Savukārt, komentējot valdības darbu simts dienās, prezidents to vērtēja atzinīgi: “Valdība rīkojās atbilstoši tiem uzstādījumiem, kādus es vēlējos tajā brīdī, kad notika izvēle par labu Mārim Kučinskim.” Viņš norādīja uz drošības jautājumiem, gāzes tirgus liberalizāciju, reformām veselības aprūpē un izglītībā, stabilu nodokļu politiku un iestāšanās sarunām OECD, kā arī demogrāfijas jautājumiem.
Jau ziņots, ka ministru vairākums maija vidū akceptēja Stambulas konvencijas parakstīšanu Latvijas vārdā, un to darīs labklājības ministrs. Savukārt tieslietu ministrs cer, ka Saeimā dokumenta ratifikācija iestrēgs – un uz ilgu laiku. Konvencijai pievienota arī deklarācija, kurā Latvija paskaidro, ka piemēros konvenciju atbilstoši mūsu valsts Satversmei.
Stambulas konvencija detalizēti atrunā dažādus vardarbības paveidus, uzliekot par pienākumu par tiem paredzēt arī sodus Krimināllikumā. Tāpat konvencijā daudz tiek runāts arī par prevenciju un izglītošanu, lai mazinātu sabiedrībā iesīkstējušos stereotipus, uzsverot, ka vardarbība ģimenē nav pieļaujama. Dokuments paredz radīt dažādus sociālos pakalpojumus, piemēram, atbalsta un krīžu centrus, kā arī bezmaksas palīdzības telefona līniju vardarbības upuriem.
