Pēc tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”) un iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (“Vienotība”), ar kuriem viņš pārrunāja arī bēgļu uzņemšanas jautājumus, Vējonis sacīja, ka Latvijai ir jābūt aktīvai un jāpiedalās bēgļu problēmas risināšanā.
Viņš atgādināja, ka Latvija ir izvēlējusies Eiropas Savienību (ES) un NATO un ir pilntiesīga šo organizāciju locekle, un organizācijās lēmumus pieņem solidāri. Tāpēc Latvijai, sakot, ka esam piederīgi ES, ir solidāri jāpiedalās jautājumu risināšanā.
Vējonis pauda, ka sabiedrībā un politiķu rindās valda padomju domāšanas stereotipi, kas bāzēti uz fobijām, bet “mums jābūt atklātai sabiedrībai, kas bāzējas uz Eiropas kopējām vērtībām”.
Viņš aicināja amatpersonas plašāk skaidrot ar bēgļu uzņemšanu saistītos jautājumus, lai mazinātu sabiedrības bažas, jāskaidro, kā notiks šo cilvēku integrācija.
“Neskaidrojot to, mēs radam nevajadzīgas bažas par jautājumiem, par kuriem nevajadzētu būt bažām,” sacīja prezidents.
Jau ziņots, Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Bet ne visi politiķi to atbalsta, piemēram, Eiroparlamentāriete Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku savienība) pārliecināta, ka 250 bēgļi, kurus Latvijas valdība gatava uzņemt nākamo divu gadu laikā, “ir tikai sākums”, un par šo jautājumu būtu jārīko referendums. Bet Nacionālās apvienības deputāti kopā ar nevalistiskajām organizācijām 4.augustā pie valdības rīkos protestu pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē galīgo kompromisu nav izdevies panākt, taču ministri ir vienojušies uzņemt mazāku skaitu bēgļu – iepriekš bija plāns uzņemt 60 000 bēgļu, bet saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
