Prezidents sacīja, ka NDP sēde trešdien sasaukta pēc viņa iniciatīvas un tajā izskatīts jautājums saistībā ar tā dēvētajām "Rīdzenes sarunām", kuras publicējis žurnāls "Ir".
Vējonis paziņoja, ka šādas sarunas ir nepieņemamas un nav atbalstāmas un ka politiķu iesaistīšanās šādās sarunās vājina mūsu valsti.
Pēc prezidenta teiktā, ir nepieciešama stipra valsts un tās pamatā ir atklātība lēmumu pieņemšanā, stipra sabiedrība un arī neatkarīgi mediji. Ikvienam bez izņēmuma ir jāstrādā valsts un visas sabiedrības labā. "Jāstrādā ar cieņu pret valsti un tās iedzīvotājiem," paziņoja Vējonis.
Tāpēc NDP locekļi sēdē trešdien vienojās, ka ir jāturpina vērtēt "Rīdzenes sarunu" saturs un visi ar tiem saistītie notikumi.
Vienlaikus Vējonis aicināja ikvienu šajās sarunās iesaistīto, īpaši amatpersonas, izvērtēt savu lomu notikušajā, skaidrot sabiedrībai savu rīcību un "uzņemties atbildību par savu rīcību, ja kādas rīcības ir notikušas". Tiesa, prezidents atturējās izcelt, kurām konkrēti personām būtu jāvērtē sava atbildība.
Ikvienam “Rīdzenes sarunās” iesaistītajam jāskaidro sava rīcība un jāuzņemas atbildība.
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) July 12, 2017
Prezidents atzina arī, ka viņš atbalsta Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par “Rīdzenes sarunām" un aicināja Saeimas deputātus nekavēties ar šādas komisijas izveidi.
Vēl Vējonis aicināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) "veikt visu sarunu izpēti kvalitatīvi un maksimāli ātri", lai KNAB pēc iespējas ātrāk par saviem secinājumiem varētu informēt sabiedrību, atbildīgās komisijas parlamentā un atbildīgos politiķus par to, "kas ir vai nav sarunās".
"Līdzās tam ne mazāk svarīgi, manuprāt, mūsu nacionālās drošības interesēs ir izvērtēt visa procesa profesionalitāti, sniegt priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām ilgtermiņā un, protams, arī attiecīgi rīkoties. Jo mūsu mērķis ir stipra, tiesiska valsts, kurā visas amatpersonas strādā valsts interesēs. Un tiesiskums ir jāievēro ne tikai situācijās, kad mums ir izdevīgi un ērti, bet visbūtiskāk tiesiskumu ir ievērot situācijās, kad gribas kādu ļoti ātri sodīt," sacīja Valsts prezidents.
Pēc viņa teiktā – sabiedrība ir skaidri pateikusi, ka šos notikumus nedrīkst aizmirst un katram ir "jārīkojas atbilstoši savai lomai, kompetencei un arī politiskai atbildībai".
"Mēs esam pietiekami stipri, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus un rīkotos atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm. Tāpēc arī Nacionālās drošības padome turpinās sekot oligarhu sarunu pārbaudei un nākamajās sēdēs sniegs informāciju par šo vērtējumu gaitu," sacīja Vējonis.
Politologs: Prezidenta runa – izteikti piesardzīga
Politologs Ojārs Skudra prezidenta uzrunu vērtē kā izteikti piesardzīgu, gan norādot – tajā izskanējušas arī vairākas būtiskas lietas, piemēram, aicinājums veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuram nu būs spiestas sekot visas koalīcijas frakcijas.
"Prezidents uzskata, ka ieraksti ir autentiski, jo pretējā gadījumā šādai runai nevajadzētu atskanēt. (..)
Prezidents īsti nedefinē savu pozīciju attiecībā pret KNAB izmeklētājiem, kuri tolaik strādāja pie šīs lietas, un arī pret Ģenerālprokuratūru. Vienīgais, ko viņš pateica, ka nevajag steigties sodīt, ja kādu atrod, kas būtu sodāms.
Būtiski ir apzināties, ka prezidents runā par tiesisku valsti un ka sabiedrība vēlas uzzināt visu patiesību par to, kas ir noticis un nav noticis, bet viņš par to runā vēlējuma izteiksmē, neapgalvojot, ka Latvijā pastāv tiesiska valsts, kur viss notiek atbilstoši likumdošanai," vērtēja politologs.
Saistībā ar publicēto sarunu fragmentu, kurā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) runā par sev it kā pastarpināti piederošu zemes gabalu Rīgas ostā, Saeimas opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība nolēmusi rosināt Saeimai lemt par Dūklava demisijas pieprasīšanu.
ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis LTV pauda, ka, protams, ka ZZS neatbalstīs šādu demisiju, “jo mēs uzskatām, ka ir jābūt precīziem faktiem – ir vai nav noticis pārkāpums attiecībā uz datu sniegšanu amatpersonas deklarācijā”.
“Cik man ir zināms, tuvākajās dienās Dūklavs dosies uz VID, lai sniegtu skaidrojumu šajā lietā, pats viņš ir lūdzis, lai VID pasteidzina šo pārbaudi. Ja nebūs amatpersonas deklarācija aizpildīta korekti, attiecīgi atbildība, protams, iestāsies, bet līdz tam, visas sarunas, kas ir bijušas, guļas uz katra konkrēta cilvēka atbildību, ko viņš ir runājis, bet uz tā pamata tikai pieprasīt demisiju, manuprāt, nav pareizi,” sacīja Brigmanis.
Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Tostarp sarunās piedalījās tagadējais zemkopības ministrs Dūklavs, un plašu rezonansi raisīja tas, ka jūlija sākumā premjera īslaicīgās prombūtnes laikā Dūklavs uzņēmās viņa pienākumus.
Vēlāk tapa zināms, ka daļa publiskoto “oligarhu sarunu” nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā. To atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ja publiskotās sarunas ir autentiskas, šai krimināllietai var būt turpinājums. Par to tikšot lemts pēc tam, kad tiks pārbaudīti žurnālā “Ir” publicētie sarunu ieraksti, kas līdz šim nav bijuši prokuratūras rīcībā.
Pēc sarunu publiskošanas KNAB solīja pārbaudīt to autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju. Tāpat KNAB publiskoja paša biroja un prokuratūras pieņemtos lēmumus par kriminālprocesu izbeigšanu par oligarhu lietu.
