“Atzinīgi vērtēju likumdevēja centienus pilnveidot finanšu instrumentu tirgus regulējumu, lai preventīvi mazinātu iespējas, ka vairākuma akcionāri varētu negodprātīgi izvairīties no pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šī pienākuma neizpildīšana būtiski aizskar mazākuma akcionāru tiesības un tam ir negatīva ietekme uz akciju cenu. Tomēr likumā ietvertais regulējums liek apšaubīt, vai ir izvērtēti un novērsti visi riski, kurus varētu radīt šāda regulējuma spēkā stāšanās. Ierosinātās izmaiņas var nesamērīgi ierobežot vairākuma akcionāru tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību,” norāda Raimonds Vējonis.
Kā norāda Valsts prezidenta kanceleja, Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumos, konkrēti 74.1 pantā, izvēlētais risinājums mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai ir pretējs šajā likumā paredzētajam obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma mērķim. Likumdevējs nav veicis izvērtējumu par jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā ietverto preventīvo un sodošo mehānismu efektivitāti un ietekmi uz finanšu tirgus dalībniekiem. Neveicot šādu izvērtējumu un paredzot jaunu regulējumu, pastāv risks izjaukt līdzsvaru starp mazākuma akcionāru interešu un vairākuma akcionāru interešu aizsardzību.
Savukārt grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, nodoti Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo Saeimas pieņemtais regulējums ir pretrunīgs un tā pieņemšanā nav ievērots Saeimas kārtības rullis.
“Lai sekmētu atklātību un caurskatāmību valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumā, kā arī neradītu turpmākas neskaidrības jautājumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības publiskošanu, nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums. Nav pieļaujams, ka likumdevējs dažādos likumos veido atšķirīgu viena un tā paša jautājuma regulējumu”, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei norādījis Valsts prezidents, vēršot uzmanību, ka pieņemtais regulējums ir pretrunā ar Saeimas vēl pirms tikai diviem mēnešiem pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
„Kas attiecas uz grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tad šeit būtu jāizlabo 3. lasījumā radītās pretrunas likuma tekstā un jārod risinājumi, kas atbilst personu datu aprites un Satversmes prasībām. Un vēstulē Saeimai Raimonds Vējonis norāda, ka ir jāveicina atklātība un caurskatāmība valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumā, bet ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums, lai neradītu turpmākas neskaidrības par to, kā tiek publiskotas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības," telefonsarunā Latvijas Radio skaidro prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
"Un, kā uzskata Valsts prezidents, tad nav pieļaujams, ka likumdevējs dažādos likumos veido atšķirīgu viena un tā paša jautājuma regulējumu," norāda Siksnis. "Proti, šis pieņemtais regulējums ir pretrunā ar Saeimas vēl tikai pirms diviem mēnešiem pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Un šis ir gadījums, kad pretrunīgas normas iekļautas likumprojekta trešajā galīgajā lasījumā."
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents arī lūdzis rūpīgi izvērtēt Saeimas pieņemto grozījumu atbilstību personu datu aizsardzības un aprites prasībām, kā arī rast līdzsvarotu risinājumu Satversmes 100. un 96. pantā garantēto pamattiesību īstenošanai. Raimonds Vējonis arī informē, ka 2017. gada 30. jūnijā saņemta Datu valsts inspekcijas vēstule, kurā vērsta uzmanību uz likumā ietvertā regulējuma neatbilstību fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām un lūgts likumu neizsludināt.
