„Es esmu piedzimis tanī momentā, kad Latvija nokļuva PSRS sastāvā. Es vēl nedzimis biju mežā, izraktā blindāžā un man pāri gāja Mores kaujas, kas tomēr bija vienas no niknākajām,” sacīja Bērziņš.
Viņa vienas no pirmajām atmiņām ir 1949.gada 25.martā, kad notika latviešu izsūtīšana. Bērziņš arī pieminēja savas mātes savulaik sacīto un mācīto un kas viņam vēl šobrīd palīdz noteikt viedokli pret PSRS. „Man māte mācījusi – mums ne krievs, ne vācietis nav pieņemams. Es neesmu locījies un nelocīšos neviena priekšā. Man tā nostāja ir skaidra,” teica Bērziņš. „Šajā datumā es nekad neesmu braucis un nebraukšu. Tas mani ietekmēja personiski. (..) Simti tūkstoši zaudēja dzīvību. Tur nav citu zemtekstu,” uzsvēra prezidents.
Vienlaikus Bērziņš norādīja, ka Latvijā ārpolitiku nosaka Ārlietu ministrija. Turklāt Latvijai kā ES prezidētājvalstij ir jāņem vērā ES intereses un politika. Tāpēc, ja ES valstis ar ES augsto komisāri ārlietās Federiku Mogerīni nolemtu braukt uz Maskavu, kur 9.maijā notiks 70. gadadienas svinības kopš Otrā pasaules kara beigām, Bērziņš brauktu.
Vēstīts, ka ziemā Bērziņš tikai pēc ilgāka laika un pēc citu Eiropas valstu līderu atteikumiem Maskavas uzaicinājumam piedalīties svinības arī noraidīja ielūgumu. Vairums ES valstu vadītāji šo ielūgumu noraidīja, paužot, ka Krievijai ir saistība ar karadarbību Ukrainā. Bērziņš savu lēmumu pamatoja gan ar kopīgu ES valstu līderu attieksmi un politiku pret Krieviju karadarbības laikā Ukrainā, gan viņa paša nostājas dēļ pret Krieviju un Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā.
