Valsts prezidents Andris Bērziņš neizsludinās Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē pieņemtos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, un parlamentam tie būs jāskata vēlreiz. Prezidents uzskata, ka atteikšanās no diviem posmiem parakstu vākšanā nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu. Turklāt izmaiņu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu - uz 2015.gadu. Argumentus par labu savai nostājai prezidenta viedoklī saskata pārstāvji gan no valdošās koalīcijas, kas virzīja grozījumus, gan no opozīcijas, kas lūdza likumu neizsludināt.
Lai gan Valsts prezidents Andris Bērziņš neizsludināja tautas nobalsošanas likuma grozījumus, kas paredz atteikties no likumu ierosināšanas dalījuma divos posmos, vēstulē Saeimai viņš norāda - tas ir solis pareizā virzienā. Mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos, uzskata prezidents. Tomēr likumā ir arī gana daudz neskaidrību, skaidro prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Edgars Pastars.
Vairākiem prezidenta iebildumiem piekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne no "Vienotības". Viņa arī ir gandarīta par prezidenta norādi - referendumi nedrīkst kļūt par instrumentiem, lai nobalsošanai virzītu nesagatavotus vai valsts pamatus graujošus priekšlikumus. Tomēr par dažām niansēm Čepānes viedoklis atšķiras. Čepāne nevarēja prognozēt, cik ilgi komisijai prasīs darbs ar atdoto likumu, tomēr viņa uzskata, ka pa vasaru deputāti varētu tikt ar to galā. Tikmēr Juridiskās komisijas loceklis no opozīcijā esošā "Saskaņas centra" Andrejs Elksniņš, kurš šonedēļ diskusijā Rīgas pilī aicināja likumu neizsludināt, pārliecināts, ka likumu vajadzēs sadalīt, lai pieņemtu daļu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, bet darbs pie būtiskām izmaiņām prasīšot vismaz gadu.
Bērziņš vēstulē Saeimai arī pieļauj, ka nākotnē būtu vieta diskusijai par Satversmē noteikto slieksni referendumu ierosināšanai - vienu desmito daļu vēlētāju, un tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no diviem posmiem likumu ierosināšanā. Diskutēt varētu arī par to, kā pilnveidot šobrīd Satversmē paredzēto, ka Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu. Citām Eiropas Savienības valstīm šāds regulējums nav tipisks.
