Prezidents neapžēlos Ansi Ataolu Bērziņu

Likums ļauj katram notiesātajam lūgt apžēlošanu, un arī prezidents pēc savas iniciatīvas var pieņemt šādu lēmumu. Izskatot apžēlošanas lūgumus, tiek ņemtas vērā vairākas lietas. Vērtēta notiesātā personība, iepriekšējās sodāmības, izdarītā raksturs, attieksme pret to un uzvedība pēc soda saņemšanas.

Prezidenta juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme skaidroja, ka Bērziņa gadījumā ņemti vērā divi faktori. Pirmais, ka nekārtību dalībnieks netika notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu, bet gan ar nosacītu sodu.

“Tiesa viņam ļoti uzticējās, noteica, ka viņam nav piespriežams brīvības atņemšanas sods. Bet persona nepakļāvās Probācijas dienesta likumīgajām prasībām, tādā veidā pats ar savām rīcībām panāca nosacītā soda pārvēršu reālā brīvības atņemšanas sodā,” skaidroja Jaunzeme.

Par dalību 13.janvāra grautiņos tiesāti 68 cilvēki. Trīs tika attaisnoti, bet pārējos notiesāja, piespriežot gan nosacītus sodus, naudas sodus, piespiedu darbus un cietumsodus. Jaunzeme saka, vairums notiesāto respektēja likumu un tiesas spriestus sodus izcieta: “Prezidents uzskata, ka nedrīkst būt tā, ka tas, kurš ievēro likumu un tiesas nolemto, nonāk sliktākā situācijā nekā tāds, kurš izvairās, bēguļo, nepilda tiesas lemto. Un beigās vēl tiek apžēlots.”

Piketā prasa atbrīvot

Tikmēr Pils laukumā trešdien bija sapulcējušies apmēram 30 cilvēki, kuri lūdza apžēlot Ansi Ataolu Bērziņu. Piketa dalībnieki uzskata, ka Bērziņš sodīts pārāk bargi.

Piemēram, māksliniece Ieva Jurjāne sacīja, ka šajā gadījumā esot jākalpo nevis likuma burtam, bet garam: “Ansis nenoliedz to, ka viņš ir veicis šo aktu, bet viņš spēj arī pamatot, kādēļ viņš šo akmeni ir sviedis. Un šis soda mērs ir neatbilstošs.” Jurjāne uzskata, ka Bērziņš sodu jau ir saņēmis.

“Cilvēks pretojas nesamērīgam sodam, kas ir balstīts viņa politiskajā un pilsoniskajā pārliecībā. Tā burts uz viņu apvainojas, tas likuma burts. un tad sāk velties tas Kafkas process, kas kļūst aizvien bezjēdzīgāks un būtībā viņa dzīvi var izpostīt,” pauda dzejniece Inese Zandere.

Notiesātā tēvs, literāts Uldis Bērziņš uzsvēra, ka apsūdzībām un tiesas spriedumiem ir bijis politisks motīvs: “Mūsu uzdevums ir aizstāvēt tos, kurus šī apsūdzība, šī tiesa garīgi salauza. Visvairāk no visiem saukļiem man patīk tas, ko jūs redzat – noņemt vainas slogu 13.janvāra protesta dalībniekiem.”

Piketam sākoties, jau bija zināms prezidenta lēmums.

Vairākkārt brīdina

Likums ļauj brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti. Tas nozīmē, ka cilvēks atrodas brīvībā, bet viņam jāievēro Latvijas Soda izpildes kodeksā noteiktās prasības. Jāreģistrējas Probācijas dienestā. Jāinformē par savu dzīvesvietu, darba un mācību vietu. Jāziņo, ja tās mainās. Notiesātais bez atļaujas nedrīkst ilgāk par 15 dienām izbraukt no savas dzīvesvietas, kā arī viņam jāpameklē dienests. Papildu nosacījumus var noteikt arī tiesa. Piemēram, likt noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā.

Probācijas dienesta Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītāja Ilona Linde norādīja, likums attiecas uz visiem: “Krimināllikums skaidri un gaiši pasaka – ja nosacīti notiesātais nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsoda izpildes reglamentējošā likuma noteiktos pienākumus, tad tādā gadījumā tiesa, pamatojoties uz iestādes iesniegumu, pieņem lēmumu par reālā soda izpildi.”

Nav tā, ka cilvēks pēc pirmās kļūdas nonāk aiz restēm. Linde stāsta, ka dienests sākumā sūta uzaicinājumu ierasties un reģistrēties: “Mēs vienmēr vēršamies pie šī cilvēka ar uzaicinājumu, kur mēs skaidrojam, ka ir šādi pienākumi, ko nozīmē šie pienākumi, kādas sekas iestājas, ja šos pienākums nepilda.”

Ja pēc pirmā uzaicinājuma cilvēks neierodas dienestā, viņam tiek sūtīts brīdinājums. Tad vēl viens.

Un tikai tad, ja pēc trešā uzaicinājuma nosacīti notiesātais likumu joprojām ignorē, dienests vēršas tiesā.

Dati rāda, ka pērn 96% Probācijas dienesta klientu pildījuši likumu, bet 4% no saviem pienākumiem izvairījušies. Starp viņiem ir ne tikai nosacīti notiesātie, bet arī pirms termiņa atbrīvotie. Savukārt Tiesu administrācijas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā nosacīta brīvības atņemšana uz reālu cietumsodu mainīta diviem cilvēkam.

KONTEKSTS:

Bērziņš notiesāts par dalību 2009.gada 13.janvāra masu nekārtībās un pašlaik atrodas Rīgas Centrālcietumā, kur cerēja uz apžēlošanu. 

Bērziņam sākotnēji tika piespriesta 20 mēnešu nosacīta brīvības atņemšana, bet viņš neievēroja piemērotā soda nosacījumus, nereģistrējās Probācijas dienestā un atstāja Latviju. Tāpēc nosacītais sods pārvērtās par reālu cietumsodu.

Notiesātais Latviju pameta un pērn tika aizturēts Čehijā. Pagājušajā nedēļā viņu pārveda uz ieslodzījuma vietu Latvijā.