LSM tiešraižu ieraksti

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna pie Brīvības pieminekļa un tikšanās ar cilvēkiem

LSM tiešraižu ieraksti

Vācijas kancleres Angelas Merkeles videosveiciens konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

Prezidents: Mūsu pienākums ir ierakstīt Baltijas stāstu Eiropas kopējā vēsturiskajā atmiņā

Baltijas valstu, tostarp Latvijas, pienākums ir Baltijas stāstu ierakstīt Eiropas kopējā vēsturiskajā atmiņā, to starptautiskajā konferencē “Baltijas ceļš. Turpinājums.” uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Te ir liels uzdevums gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas vēsturniekiem un tiem, kas nodarbojas ar vēsturiskās atmiņas politiku, lai Eiropas kopējā vēsturiskā atmiņa būtu līdzsvarota un tajā pienācīgu vietu ieņemtu arī Viduseiropas un Austrumeiropas tautu vēstures pieredzes, arī Baltijas ceļš.

"Es gribētu aicināt nopietnāk un plašāk pētīt unikālo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesu un mūsu pieredzi pārejā no totalitāras pakļautības okupācijas varai uz neatkarīgu un demokrātisku, tiesisku valsti," teica Valsts prezidents.

Pēc Levita sacītā, 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš bija visu triju Baltijas valstu iedzīvotāju valstsgribas manifestācija. Baltiešiem bija skaidrs mērķis – valstiskās neatkarības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.

"Pēc Baltijas ceļa pasaule mūs iepazina no jauna – kā drosmīgus un savā pārliecībā stiprus eiropiešus, kas sāka drupināt dzelzs priekškaru, kas mūs visus šķīra no demokrātiskas un vienotas Eiropas," teica Levits.

Baltijas ceļš bija PSRS totalitārā režīma beigu sākums – beidzamā lielā konfrontācija starp režīmu un Baltijas valstu brīvības alkām, teica Valsts prezidents.

Levits atzina, ka drīz pēc Baltijas ceļa bija mēģinājumi šo kustību nožņaugt un likvidēt, bet PSRS režīms vairs nebija tik spēcīgs.

Baltijas ceļš ne tikai iezīmēja totalitārā režīma sabrukuma sākumu, bet arī Eiropas brīvības un demokrātijas gājienu, tostarp Berlīnes mūra krišanu.

Vienlaikus Levits atzina, ka neatkarība un demokrātija jāaizstāv pastāvīgi, un šodien mums ir jauni izaicinājumi.

"Starptautiskajās tiesībās balstīta pasaules kārtība un vienota Eiropa kā visu demokrātisko valstu kopējās mājas bija mūsu pārliecība toreiz, ir mūsu pārliecība tagad un būs mūsu pārliecība, kamēr vien Latvijas valsts pastāvēs un brīva Eiropa pastāvēs," teica Valsts prezidents.

Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) konferencē akcentēja, ka tagad šķiet, ka tas bija romantisks laiks, kad viss notika pats no sevis. Patiesībā tā laika atmosfēra bija draudīga, “tie mākoņi bija daudz draudīgāki”.

Taču pārējā pasaule pēc Baltijas ceļa nevarēja ignorēt šo “manifestāciju”, teica Rinkēvičs, uzsverot, ka šodien esam pateicīgi tiem, kas “šo varoņdarbu paveica”.

Baltijas ceļš skaidri apliecināja Baltijas valstu vēlmi atjaunot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskumu, parlamentāro demokrātiju un atgriezties savās mājās – Eiropas valstu saimē.

Starptautisko konferenci "Baltijas ceļš. Turpinājums." iespējams skatīties sabiedrisko mediju portāla LSM.lv tiešraidē.

KONTEKSTS:

2019.gadā aprit 30 gadi, kopš 1989.gada 23.augustā notika akcija "Baltijas ceļš", kad ap diviem miljoniem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, iestājoties par savu valstu neatkarību, kā arī prasot atzīt par nelikumīgu 1939.gada 23.augustā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenos protokolus kopš to parakstīšanas brīža. Cilvēku ķēde sākās pie Tompea pils Tallinā un cauri Rīgai stiepās līdz Ģedimina tornim Viļņā. 

Baltijas ceļš ar nozīmīgākajām dokumentārajām liecībām par šo akciju kopš 2009.gada ir iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti