“Skaidri apzinos, ka vidusskolas pārveidošana par pamatskolu un skolas slēgšana var būt ļoti sāpīgs lēmums, kam ir ietekme uz teju visām pašvaldības dzīves jomām. Tomēr, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, aicinu centrā nolikt bērnu, kuram ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kas ir viņa vecāki un kur viņš dzīvo.
Lemjot par skolu tīkla sakārtošanu, mēs primāri nerisinām jautājumu par darbavietām vai ēkām, bet mēs lemjam mūsu bērnu likteņus,” norādīja Vējonis.
Valsts prezidents aicināja pašvaldības skaidrot pārmaiņu procesu iedzīvotājiem, kuriem ir jāzina, kā tas viņus ietekmēs un kā tiek pārvaldīti viņu pašvaldības līdzekļi.
“Uzskatu, ka laikā, kad notiek diskusijas par to, kā pašvaldību darbu ietekmēs valdības lēmumi par nodokļu izmaiņām, reformām izglītības un veselības aprūpes sistēmā, būtu nepieciešams veikt pašvaldības funkciju un izmaksu izvērtējumu.
Pirms tiek prasīti papildu līdzekļi, ir jāsaprot, cik izmaksā esošās pašvaldību funkcijas un pakalpojumi,
kā arī jāvērtē iespējas organizēt pašvaldības darbu efektīvāk esošo budžetu līdzekļu ietvaros. Mums visiem ir jāstrādā efektīvi,” norādīja Valsts prezidents.
Ziņots, ka eksperti vairākkārt mudinājuši un Izglītības un zinātnes ministrija nu ir iecerējusi virkni reformu attiecībā uz skolu tīklus. Plānots noteikt vidusskolu klašu minimālo piepildījumu – vismaz 150 skolēni jeb divas paralēlklases ar 25 skolēniem. Savukārt daļu pašvaldību ģimnāziju grasās pārveidot par Valsts ģimnāzijām, bet daļu - par vidusskolām.
