Prezidents uzsvēra, ka sabiedrības uzticība 11.Saeimai un tās apstiprinātajam Ministru kabinetam ir gandrīz tāda pati kā 10.Saeimas darbības pēdējos mēnešos.
Bērziņš skaidroja, ka, apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, pārliecinājies – iedzīvotājiem apnikušas runas par valdības šūpošanos jau neilgi pēc tās sastādīšanas. „Parasti starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kuram būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita, visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā, ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm,” kritizēja prezidents.
Prezidents solīja rudenī iesniegt secinājumus, kurus piedāvās speciāli izveidota ekspertu grupa. "Esmu ieinteresēts konstitucionālajā reformā izpildvaras stiprināšanā un mērķis ir skaidrs: panākt efektīgāku izpildvaru – stiprāku, stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību.
Uzskatu, ka jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu,” norādīja prezidents.
Viens veids, kā varētu panākt efektīvāku un profesionālāku izpildvaru, esot atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu. Bērziņš uzskata, ka pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem strādāt kopā, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Kā piemēru šādam regulējumam Bērziņš minēja Vāciju un Somiju.
Cits ieteikums varētu būt konstruktīvās neuzticības balsojums, kas paredz to, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā Ministru kabineta vadītāja vārds. „Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums līdzšinējam Ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam,” skaidroja prezidents.
Tāpat diskusijas vērts esot jautājums par politiskajām partijām, jo Latvijā partijas esot mazas un vairākums arī – ar īsu mūžu. „Tas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst ciniski vai pieslejas populistiem,” sacīja prezidents, piebilstot, ka aicina deputātus rudenī pievērsties diskusijai par politisko partiju stiprināšanu, kuras rezultātā varētu tapt arī izmaiņas normatīvajos aktos.
Bērziņš pieļāva, ka partijām varētu būt izvirzīti nosacījumi, piemēram, attiecībā uz biedru un nodaļu skaitu, detalizētām programmām vai iepriekšējo pieredzi.
