Sadaļas Sadaļas

Prezidents: Mēs nesam sevī gan savu priekšteču traģēdiju, gan viņu spēku

Mēs nesam sevī gan savu priekšteču traģēdiju, gan viņu spēku, uzrunā virtuālajā atceres pasākumā "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atgādināja, ka pirms 80 gadiem vienā naktī vardarbīgi tika salauztas 15 443 Latvijas valsts pilsoņu dzīves. "Vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku – valstsvīri un juristi, garīdznieki un virsnieki, ierēdņi un uzņēmēji, skolotāji, zemnieki un mākslinieki kopā ar ģimenēm – tika sodīti. Par to, ka bija kalpojuši savai valstij un dzīvojuši savu normālo ikdienas dzīvi," norādīja prezidents.

Ar pilnu jaudu darbojās Padomju Savienības varmācīgais represiju mehānisms. Latvija bija okupēta un vairs nevarēja pildīt savu demokrātiskas valsts vissvarīgāko pienākumu – sargāt savu pilsoņu dzīvību un brīvību.

"Valdīja svešas un neleģitīmas varas likumi. Tās mērķis bija pakļaut Latvijas sabiedrību, pārcirst dzimtas un pilsoniskās saites, iznīcināt jebkādu pretošanos," teica Levits.

Pieminot 80 gadus kopš pirmās deportācijas, šodien visā Latvijā izskan 15 443 izsūtīto cilvēku vārdi. Prezidents norādīja, ka Padomju Savienības pastrādātā nozieguma mērogu pret mūsu tautu un valsti raksturo deportēto cilvēku skaits. Bet, skanot katra izsūtītā cilvēka, katra bērna vārdam, mēs varam izprast 1941. gada traģēdijas dziļumu.

"Ikvienam cilvēkam pieder viņa vārds. Vārds iemieso mūsu katra vienvērtību un neatkārtojamību. Vārds nozīmē vienu dzīvību, vienu mūžu," uzrunā piemiņas dienā sacīja prezidents. 

Viņš turpināja ar jautājumiem: kā tālāk būtu dzīvojis cilvēks no mana pagasta vai pretējās mājas, ja nebūtu aizrauts svešumā? Ko viņš savas dzīves laikā pagūtu izdarīt? Kāds izaugtu deportāciju vagonā nomirušais bērns, kāds veidotos viņa mātes mūžs?

Uzrunājot tautiešu pilsētās un pagastos, Levits uzsvēra, ka ne 1941. gada, ne 1949. gada vēl masveidīgākās deportācijas nesalauza latviešu tautu. Prezidents norādīja, ka bruņotā pretestība ar ieročiem rokās sākās tūlīt pēc okupācijas un turpinājās līdz pat 50. gadu beigām. Nevardarbīgā pretestība turpinājās visus okupācijas gadus. Savukārt stāstus par deportācijām vecvecāki nodeva mazbērniem. Tādējādi neatkarīgā Latvija pastāvēja cilvēku sirdīs un prātos, deva spēku cīnīties par savas valsts atjaunošanu.

"Mēs nesam sevī gan savu priekšteču traģēdiju, gan viņu spēku.

Tāpēc šodien mēs veidojam tādu Latviju, kas vajadzības gadījumā ir gatava aizsargāt sevi un savus pilsoņus. Mēs iestājamies par starptautiskā mērogā tiesiski pārvaldītu pasauli. Tādu pasauli, kurā cilvēka cieņa, brīvība, drošība un dzīvība ir visaugstākās vērtības," uzsvēra Levits.

Prezidents aicināja – šodien, lasot 1941. gadā izsūtīto cilvēku vārdus, uz laiku laikiem iekļaut viņus tautas kopējā atmiņu laukā.

KONTEKSTS:

Izsūtīto iedzīvotāju vārdu lasījumu no katras pašvaldības straumēs sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā. Tur būs digitāla karte, kurā ievietos piemiņas pasākumu videomateriālus, datus un stāstus par izsūtītajiem, tā palīdzot aptvert deportāciju apmērus un sekas. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītnes zemēs ārpus Latvijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt