Aizsardzības ministra Pabrika noraidīšana, iespējams, saistīta ar Zvārdes poligona apkārtnes iedzīvotāju bažām, ka Aizsardzības ministrija, aizbildinoties ar teritorijas bīstamību, gribot atpirkt viņu zemi, lai ierīkotu tur kādu militāru objektu. Pabriks par šiem argumentiem gan ir neizpratnē.
Iepriekš dzirdētajām politiķu prognozēm, ka Pabriks tiks noraidīts, trešdienas rītā pēc sarunām ar prezidentu pievienojās arī darbam koalīcijā pieaicinātās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. „Nevar veidot sliktāku valdību kā iepriekšējo, un līdz ar to viņš aicināja visus būt aktīviem. Man arī radās pārliecība par to, ka Pabrika kandidatūra tiks noraidīta, līdz ar to mums visiem būs jāiesaistās jauna premjera meklēšanā," saka Brigmanis.
Dažas stundas vēlāk to apstiprināja arī pats Valsts prezidents Andris Bērziņš. „Te ir ļoti skaidri pateikts – izvērtējot viņa darbību aizsardzības ministra amatā, mana pārliecība ir viņu nevirzīt pašreizējā periodā par premjera kandidātu. Ja jums vajag kaut ko konkrētāk, tad visa Aizsardzības ministrijas darbība ir iekļauta ierobežotas pieejamības informācija. Viens, kas jau ir pavīdējis presē, ir Zvārdes poligona jautājums," norāda Bērziņš. „Man ir pietiekama informācija. Tā ir mana atbildība," uzsver prezidents.
„Prezidenta uzstādījums ir, lai nākamā valdība būtu kvalitatīvi spēcīgāka nekā iepriekšējā. Tikai pie šāda nosacījuma ir nozīme tam, ka tā tiek izveidota," sacīja Reformu partijas līderis Edmunds Demiters.
Pabriks saka, ka par noraidījumu ir pārsteigts „daļēji" - signāli par to viņam jau esot bijuši, taču viņu pārsteiguši prezidenta argumenti. „Nav tā, ka Aizsardzības ministrijā viss ir klasificēts. Aizsardzības ministrijā ir ļoti daudzas lietas, kas nav klasificētas," viņš saka. „Man nav pilnīgi nekāda saprašana, kā varētu būt apšaubāmi Aizsardzības ministrijas labie mērķi," uzsver Pabriks, norādot, ka nekad parlamentā nav izvirzīts jautājums par zemes atņemšanu vietējiem iedzīvotājiem valsts labā.
„Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa pagaidām nevarēja atbildēt, vai nākamais premjers tiks meklēts starp partijas biedriem vai ārpus to loka. „Ja esam izvirzījuši cienījamu kandidātu un neesam guvuši atbalstu, mēs esam jaunā situācijā," teica Āboltiņa, norādot, ka tagad „Vienotība" „paņemšot pauzi" un jaunu kandidātu uzreiz nevirzīs.
Prezidents publiski paudis pārliecību, ka esot pietiekami daudz cilvēku, kas varētu uzņemties valdības vadīšanu, tāpēc viņš sagaidot no partijām „reālus kandidātus". Lūgts precizēt, kādiem kritērijiem šiem cilvēkiem būtu jāatbilst, Bērziņš atbildēja šādi. „Kas ar savu darbību konkrētā laikā un vietā, var šo pienākumu veikt (..) Tas, protams, neizslēdz tādu, kas jau ir bijis premjers," teica Bērziņš.
Saeimas lielākās un opozīcijā esošās „Saskaņas centra" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs joprojām uzskata, ka pareizais risinājums šobrīd būtu veidot nepolitisku profesionāļu valdību. Premjeru tādai atrast nemaz nebūtu grūti, pārliecināts Urbanovičs. „Latvijā ir cilvēki, kas nav aktīvajā politikā, bet ir Latvijas patrioti un kam nav problēmas ar pagātni (..) un kuriem nav nekas jāpierāda," saka Urbanovičs.
Ar partijām prezidents Bērziņš tagad plāno tikties vien tad, kad tām būšot konkrēti kandidāti, ko piedāvāt. Viņš noteica arī konkrētu termiņu, līdz kuram gatavs gaidīt. „Es vēlētos skaidru priekšstatu šajā gadā. Ja viņš nebūs, tad es savu kandidātu nosaukšu 7.janvārī," saka Bērziņš.
Politiķi uzskata - pagaidām visdrošāk prognozēt var to, ka gadumijas uzrunu tieši pirms eiro ieviešanas brīža teiks demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis.
