Bērziņš ar premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”) trešdien pārrunāja jautājumu saistībā ar saņemto ielūgumu apmeklēt 9.maija svinības Maskavā. Premjere sacīja, ka viņa braucienam un viņas darba kārtībā tas nav paredzēts.
Savukārt prezidents norādīja atbilde par to, vai viņš dosies uz Maskavu, tiks dota „tuvākajā laikā”.
Taujāts, kāpēc atbilde netiek dota ātrāk, prezidents pauda, ka „tā nav sacensība – ātri vai vēlu”, bet jautājums ir jāizvērtē. „Latvijai ir tā sarežģītība, ka tā ir Eiropas [Savienības] Padomē prezidējošā. (..) Vēl līdz 9.maijam [laika] ir vairāk nekā nepieciešams,” sacīja Bērziņš.
Ziņots, ka līdztekus Bērziņam arī citu Eiropas valstu vadītāji ieņem atturīgu un nogaidošu pozīciju. To vidū arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands, kuri gaida kara izbeigšanos Austrumukrainā. Tiesa, citi Eiropas politiķi, piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zemans grasās apmeklēt Maskavu.
Paredzams, ka 9.maijā Maskavā gaidāmās svinības būs grandiozas. Eksperti norāda, ka Krievija tajās varētu uzsvērt savu militāro varenību, tostarp akcentējot, ka Krima ir Krievijas sastāvdaļa, kā arī norādot, ka uzvara Otrajā pasaules karā ir liels notikums ne tikai Krievijas, bet visas pasaules vēsturē. Vienlaikus, ierodoties Maskavā, pasaules līderi riskē atzīt Krievijas politiku un Krimas aneksiju.
Eiropā Otrā pasaules kara noslēgumu ierasts atzīmēt 8.maijā.
