Vēl joprojām nav novērstas padomju okupācijas sekas, kas izpaužas kā latviešu diskriminācija darba tirgū, ja tie neprot krievu valodu, pauda prezidents. Levits sacīja, ka “mums ir jāpieliek punkts šim mantojumam”.
“Citādi no darba tirgus tiks izstumti tautieši, kas atgriežas no ārzemēm, un jaunieši, kas nav apguvuši krievu valodu,” atzīmēja Levits.
Latvijā ir jāveicina angļu valodas izmantošana, tādēļ ka tā ir globālā saziņas valoda. Tāpat prezidents uzskata, ka skolās kā otro svešvalodu vajadzētu noteikt kādu no Eiropas Savienības valstu valodām.
Prezidents skaidroja: "Valodu zināšana nozīmē arī pieeju attiecīgajai informatīvajai telpai. Tā kā mēs atrodamies Eiropas Savienībā, tad mūsu cilvēkiem primāri jābūt pieejamai tieši Eiropas ideju, diskusiju un zināšanu telpai."
Vienlaikus Levits uzskata, ka zināšanu un valodas politikā ir jārisina arī jauna un kompleksa problēma – lai jauniešu vidū angļu un latviešu sarunvalodas netiktu nejēdzīgi jauktas. Te jārod jauni risinājumi, sacīja Levits.
Valsts valodai ir nemainīgi jābūt Saeimas prioritāšu lokā, tāpēc prezidents ir rosinājis iedibināt ikgadēju Ministru kabineta atbildīgo locekļu ziņojumu Saeimā par valsts valodas stāvokli. Tas dotu iespēju Saeimai daudz pamatīgāk iesaistīties valsts valodas politikas veidošanā.
“Nesen man nācās lūgt Ministru kabinetu apturēt valsts valodas pamatnostādņu apstiprināšanu. Iemesls bija tas, ka valsts valoda tur tika skatīta kā viens no daudzvalodības elementiem. Tas nozīmē, ka izpratne par valsts valodas īpašo un konstitucionālo lomu mūsu valstī acīmredzot nebija pietiekama,” norādīja prezidents.
