Bažas par Juraša objektivitāti izskanēja, jo tieši Ģenerālprokuratūra ir izvirzījusi politiķim apsūdzības.
Prezidents ceturtdien, 14. maijā, preses brīfinga pauda, ka par to lems Tieslietu padome, kura “pati redzēs, vai tas ir pieņemami vai nav”.
“Es negribētu tur iejaukties,” piebilda Levits.
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķim Jurim Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā, paziņojis premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), un viņa viedoklim piekrīt arī vairāki citi politiķi. Pats Jurašs gan nepieļauj, ka varētu sevi atstatīt no kandidātu vērtēšanas.
Ģenerālprokurora iecelšana amatā šovasar notiks jau pēc jaunajiem noteikumiem – saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki, tajā skaitā arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs – Jurašs.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās.
