Prezidents: Jāveido latviešu valodas attīstības politika, ņemot vērā mūsdienu riskus

Latvijā jāveido valsts valodas attīstības politika, ņemot vērā mūsdienu riskus un izaicinājumus,  uzrunā, atklājot diskusiju Rīgas pilī "Tēmturis – valsts valoda", sacīja Levits.

Viņš atgādināja, ka aicinājis Saeimu 15. oktobri noteikt par Valsts valodas dienu. Šādas īpašas Valsts valodas dienas tradīcijas iedibināšanas nolūks ir, pirmkārt, veicināt labāku izpratni sabiedrībā par valsts valodas lomu un tās konstitucionālo nozīmi.

"Otrkārt, pievērst uzmanību valodas politikai, teiksim, katru gadu šajā dienā būtu jāizvērtē, kāda ir bijusi valodas politika līdz šim, kādi ir tās uzdevumi nākotnē.

Treškārt, arī veicināt valsts valodas prestižu un pievilcīgumu dažādās sabiedrības grupās," teica prezidents.

Prezidents uzsvēra, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nostiprināta Satversmē un tas nav tikai deklaratīvi.

Levits norādīja uz saglabājušos krievu valodas ietekmi, kā arī jauniešu tendenci būt angļu valodas informatīvajā telpā. Tādēļ rūpīgi jāattiecas pret latviešu valodas saglabāšanu un attīstību. Prezidents mūsdienu situāciju salīdzināja ar 19. vai 20. gadsimtu pirms Latvijas valsts izveidošanas, taču toreiz latviešu valodai bija jāiekaro sava sociālā loma valodu hierarhijā. Šodien situācija esot citādāka, jo formāli latviešu valoda atrodas hierarhijas visaugstākajā vietā, taču konkurence no citām valodām, kā arī lingvistiskā uzvedība, neuzsverot, ka jārunā latviski, augsto statusu relativizē.

"Tādēļ šī situācija ir jāanalizē un jāuztver ļoti nopietni. Mums daudz aktīvāk ir jāveido latviešu valodas attīstības politika, un tā ir jāsamēro ar mūsdienu riskiem un izaicinājumiem," sacīja Levits.

Prezidents uzsvēra, ka latviešu valoda ir nozīmīga arī demokrātijai, jo tā ir valoda, "kurā mēs varam sazināties par tiem jautājumiem, kas mūs visus interesē un par kuriem mēs pieņemam lēmumus".

KONTEKSTS:

Ceturtdien, 15. oktobrī, Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī rīko diskusiju "Tēmturis − valsts valoda", lai kopā ar valodniekiem, literātiem un mācībspēkiem runātu par iespējām sekmēt vienotu un rezultātos balstītu valsts valodas politiku, uzsverot latviešu valodas lietošanas svarīgumu visās sabiedrības grupās un visās jomās no ikdienas līdz zinātnei. Literatūrzinātnieks Jānis Vādons izteicies, ka, nepieņemot jaunvārdus, liedzam valodai iespēju attīstīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt